12/23/2009

OMG!!

Does people really knows about this???
Wow! I am amazed! seriously :)

Tomorrow is my last working day this year, then Christmas, packing my stuff and yupii!!! to New York for whole week, including New Year's Eve!!!!
Everything is just so great, amazing and wonderful!

Goodnight my friends,
xoxo
Heidi

12/21/2009

year 2009/blogging

This has been very busy year, especially past 6 months.
And I do realize that during beginning of 2009 I was blogging almost every day or several times per day. But now I have been too busy and/or too lazy. But that doesn't mean that I don't have my own opinion about things and people around me. I do and way much more than ever.
So my promise for next year: STOP BEING TOO BUSY AND TRY TO FIND TIME FOR EXPRESSING MY FEELINGS.

Ugly sweater party and jail (!)

Lets start with fun part: Ha ha, it was something! Seriously! Since, when I came to USA, I barely could close my luggage, i didn't took anything ugly but those ugly sweaters I saw yesterday were hilarious! I guess I have to buy one as well because these kind of parties are kind a common in here and I don't want to pop out with normal clothes in that kind of party :D ha ha!
And shocking part: Today I found out that maybe one of my friends has possibility for going into jail. And I'm just feeling so shocked about it. Thank God, when I found out that, I was sitting not standing. It is just too shocking because he is so awesome and great person. Even tho he has had problems with law. I will cross my fingers and hope for the best.

12/18/2009

Music for soul.

Many songs in our lives associates with some memories and every time when you hear the exact song you go back your memory lane. And sometimes when you love the song, you can't listen to it anymore because it is just too heart breaking. But for one song, past 7 or 8 years, it feels such a relief when you realize that your the most favorite song ever has no memories that could ruin beauty of it.

12/17/2009

insomnia.

Last 2 weeks I have real insomnia and it starts to feel very disturbing. I mean, very very.
It's 2 in the morning and I have to wake up in 4 hours. I'm tired as hell but those stupid thoughts still run through my mind. Almost 24/7.
If I could just have "off" button somewhere on my neck. Even "pause" or "stop" would be very useful. Shhh...!

12/16/2009

Silent treatment.


As I said long time ago.. silent treatment has always worked.
Who said that adults are much different than kids? When you ignore then, they will come to you.
I knew it, maybe I wasn't sure that in this case it will work but it did. And I can say "I said so" ;)

Sailgojos.

Man uznāca baigā melanholija pēc Latvijas Mākslas akadēmijas ikgadējā gadatirgus "Jarmarka". Atceros kā pagājušogad ar plati atplestu muti skatījos uz visiem tiem lieliskajiem mākslas darbiem. Bet gan jau aiziešu uz kādu no gadatirgiem še pat :)

12/13/2009

past = present ?

When you let your past come inside your present, draw the line between both of them or you will suffer more than you did when the past was your present.

12/09/2009

Grow up!

Pēc ilgas sarunas, ir atgūts sirdsmiers.
Un, kāda gan citam daļa gar manu dzīvi? Es savu dzīvi dzīvošu kā ES vēlos, ja nepatīk, tad bojā pats savējo. Jo es esmu apmierināta ar tiem lēmumiem, kurus es pieņemu.
Tāpēc, gribētos cerēt, ka cilvēki reiz iemācīsies dzīvot paši savu dzīvi, ne kāda cita!

12/04/2009

Līdz sirds dziļumiem.

Ziemassvētku koncerts.
Glīši saposušies bērni. Kur nu kurais pirms lielās uzstāšanās. Viens pie mammas. Viens piekārto kaklasaiti, kas tomēr 10 gadus vecam bērnam izskatās neizsakāmi mīļi. Kāda mazā princese piekārto kleitu. Kāds mēģina stresaini pēdējos vārdus iemācīties. Kāds vienkārši klusē blakus mammai. Katru no šīm 260 mazajām dvēselītēm, nodarbināja kas cits. Tomēr visiem kopīgs - uztraukums. Patiešām aizkustinošs un skaists koncerts. Ja agrāk brīnījos par to kāpēc mamma raudāja katru reizi manā koncertā, kad uzstājos, tad šoreiz pati, skatoties uz Maiju līdz sirds dziļumiem biju aizkustināta. Es lepojos.

P.S. Šis tomēr ir pārdomu laiks. Un nav nozīmes cik grāmatas to slavinātu. Tā tas ir. Īpaši tad, ja esi tālu prom no saviem vismīļākajiem. Padomā par saviem mīļajiem un pasaki viņiem, cik īpaši un nozīmīgi viņi ir Tavā dzīvē!


Happy Holidays to everyone,
Heidi

12/01/2009

Pasēpes no sevis paša.

Pēdējos mēnešos sakrājies tik daudz. Tomēr ir bail to visu skaļi teikt/rakstīt, pat domāt. Dažbrīd rodas sajūta, ka, ja klusēšu, tā nekļūs par īstenību. Tad tas būs tikai mans domu un fantāziju lidojums.
Šodien nolēmu, ka tam ir jāpieliek punkts. Tāds liels un trekns. Pirmā lapaspuse manai grāmatai ir uzrakstīta. Un pat tad, ja šis, manis ilgi lolotais darbs, nekad neredzēs dienasgaismu, tas tāpat būs vairāk kā klusēšana.

11/27/2009

Everything is white jeb 4 mēneši prombūtnes.

Šodien pirmais sniegs. Mans pirmais sniegs kuru sagaidu ar smaidu.
Un vakar mans pirmais Thanksgiving. Patiesībā tik lieliski ģimenes svētki. Mazliet sailgojos pēc savējiem, īpaši pēc omītes, bet es apņēmos uztaisīt divus nacionālos latviešu ēdienus - štovētus kāpostus un debesmannā. un re, mana omīte zināmā mērā bija tur, jo izmantoju viņas receptes.

Šodien ir vērts pasmaidīt. Ir laime, ir prieks. Ir sniegs.

Sveicieni no sniegotās Amerikas,
Heidi

11/14/2009

Suns.

Jā, pēc pāris stundām mūsu lielajai ģimenei pievienosies vēl viens ģimenes loceklis - kucēns. Nevaru vien sagaidīt, kad redzēšu to mazo murmuli :) tas, ja kas, ir mans sapņu suns. vismaz iemācīšos kā ar šo apieties, kādi rakstura melnumiņi ir, lai zinu uz priekšdienām :)
kamēr gaidu kucēnu, tikmēr sēžu savas mājas pagalmā, ķeru sauli, jo ārā ir +23 grādi. dīvaini, ka novembra vidū var sauļoties :) bet patīkami, protams. sūdzēties nu nekādigi prātā nenāk ;)
during Thanksgiving, apritēs 4 mēneši kopš esmu te (zinu, zinu, tas gandrīz pēc 2 nedēļām un tomēr, laiks te skrien tik ātri) un kaut kā dīvaini liekas, ka nu nemaz nepietrūkst man mājas. ha, jau sāk pavisam grūti ar kādu runāt latviski, vajag mazliet piedomāt, jo elementārie vārdi jau pamazām aizmirstas. rakstīt arī vieglāk šķiet angliski, ne savā valodā. jā... tā jau ir, es te visu laiku klausījos par tiem, kas jau sen prom no Latvijas, ka viņiem grūti ar to valodu un tad es to nesapratu.. bet tagad zinu kā tas ir. I won't judge anyone. katrs izvēlas savus dzīves ceļus. un es esmu laimīga par savām izvēlēm.
nu jā, šodien atkal ballīte.. un tā jau tas laiks paiet - darbs-skola-mājas-balītes un atkal viss no gala :)

P.S. ļoti ceru, ka visiem tiem, kuriem man diemžēl nav laiks (zinu, tā ir visstulbākā atruna pasaulē!!) uzrakstīt kā man klājas, klājas tikpat lieliski vai vēl lieliskāk kā man. un paldies tiem, kam joprojām rūp kā man iet. mīlu jūs visus! :*

Hugs from USA,
Heidi

11/07/2009

My birthday week.

Oh... it was so so amazing! and only now, 4 days after my birthday, I can rest from all party's dedicated to my BIG day :)
Wupii!! I'm so happy that I have met all those nice and unbelievably great people!
I love my life, because I am very damn happy :)

By the way, today it feels like regular summer day with +21C. And it's snowing in Latvia and my friends are going snowboarding this weekend. That's awesome!

Hugs,
Heidi

10/27/2009

3rd month.

I can't believe that time is running so fast. It seems like yesterday I was packing my stuff and spending my last day in Latvia with my family..
But I feel very happy in here (:
Salut!

10/26/2009

izglītība.

Mani pārņēma pārdomas... kāda vispār nozīme ir atzīmēm, kuras mēs ikdienā saņemam skolā/universitātē?! šodien uzzināju, ka par iepriekšējo eseju, kura man, manuprāt, veicās ļoti labi, jo rakstījās kā jebkura cita eseja latviešu valodā, esmu saņēmusi A.
kaut kā dīvaini, ka nomācoties 2 gadus juridiskajā fakultātē, es vienmēr atzīmju ziņā esmu bijusi tur kaut kur pa vidu, lai gan periodiski atzīmes gāja uz augšu. un tagad es mācos ko pavisam citu, priekš dvēseles un es saņemu tikai augstākās atzīmes.
vai man tas būtu jāņem kā mēraukla, lai saprastu, ka jurisprudence nav mana joma vai arī tā ir vienkārši sakritība? lai vai kā, tas man radīja pārdomas par nākotni, tuvāku un tālāku...

vispār šeit viss pa vecam - iet lieliski, tuvojas Helovīni un tērps ir iegādāts :) aidā, dzīve iet uz priekšu. jautājums paliek - kurp es eju?!

P.S. sveicieni un apskāvieni no ASV ārēm :)

10/18/2009

Weekend.

Šodien piedalījos seminārā "Nature Photography Weekend", kurā piedalīšos arī rīt. Samācījos visādas gudras lietas. Bet, ja nu godīgi, patiešām atklāju daudz vairāk lietas par to, kas "lācītim īsti vēderā". Ļoti labs un izglītojošs. Kā izrādījās, viens no pasniedzējiem bija Amerikas latvietis Eric Sīpols.
Tā kā vakar bija ļoti īsa darba diena, tad izmantoju izdevību un devos uz kino. Redzēju "Law Abiding Citizen", kura, manuprāt, ir vislabākā filma kādu es esmu jebkad redzējusi. Labi, ja ne tik laba, tad vismaz pēdējo piecu gadu laikā noteikti. Es nespēju vien beigt apbrīnot režisoru par tādu izdomu. Apskaužami.
Pēc tam ar savu "ģimeni" devāmies kopīgās vakariņās un pēc tām, viņi izdomāja, ka jānoskatās jaunā filma "Where The Wild Things Are". Nu ko, 2 filmas vienā dienā, neatteicos, protams. Filma bija laba. Ar ļoti dziļu saturu par draudzības patieso būtību. Manuprāt, tā īsti nav bērnu filma, piemēram, mans 7 gadus vecais bērns nesaprata visas tās gudrās atziņas. Bet visā visumā piektdiena bija ļoti laba. Pēc filmām uz pāris minūtēm atvilku elpu, sazvanījos ar Sāru un devāmies uz karaokes bāru, kurā, jā, arī es dziedāju. Robijs mani pierunāja. Un dziedājām manu mīļāko Coldplay dziesmu "Yellow". Ak, tik skaisti. Pēc tam visa publika kliedza, lai atkārtojam, jo teica, ka mēs te vienīgie mākam dziedāt :) ak, paldies par komplimentiem :):):)

Šodien pirmo reizi pa īstam biju katoļu baznīcas dievkalpojumā. Sapratu, ka laikam esmu pārāk liela neticētāja. Man tas viss likās tik mistiski un nereāli. Bet nu labi, neturpināšu savas domas par reliģiju, jo man par to saprašana maza. Vienvārdsakot, sapratu, labi, zināju, bet pārliecinājos, ka tas nav priekš manis. Bet nu gribēju paklausīties kā Stīvens dzied. Smuki, protams :)

Rīt laikam ar meitenēm pēc semināra došos uz "Helloween USA" veikalu un iegādāšos savu Helovīna kostīmu. Jo ir ieplānotas divas ballītes, vismaz. Vajag pienācīgi izskatīties :) HA! Gan jau pēc tam bildes arī būs :)

Tas īsumā par mani viss. Iet man šeit lieliski. Nespēju noticēt, ka tuvojas mans trešais mēnesis. Ilgas pēc mājām periods jau ir izslimots, tāpēc tagad tik uz priekšu! Aidā! :)

Sveicieni un apskāvieni,
Heidi

10/14/2009

Moment.

Sometimes hearing other heartbeats is the most important at that exact moment. No wonder why wise people has said that the most important is this exact moment, because it exist now.

Egoisms?!

Kaut kā egoistiski sanāk. Ja kāds cilvēks maina savas domas ik pa pāris minūtēm, tas mūs tracina un liek domāt par cilvēku sliktāk. Vai ne? Tomēr, ja šīs domas pēc trīs minūtēm mainās par labu mums un mūsu vēlmēm, tad mēs priecājamies un nevērtējam šo cilvēku sliktāk. Gluži otrādāk, mēs viņu uzceļam pa mazam pakāpienam augstāk.
Vai tad nesanāk, ka mēs esam baigie egoisti?

10/12/2009

Flu vs. me

Tātad, joprojām laukā ir patīkams rudens, tomēr rudens ir un paliek rudens - tas nāk ar sekām. Un sekas ir tādas, ka visi manā mājā ir saķēruši iesnas un/vai klepu. Šodien visu dienu esmu mājās, jo Maya ir saķērusi gripu ar diezgan augstu temperatūru. Es šobrīd esmu vienīgā, kas vēl turas pie veselības. Tad nu es tā domāju, cik ilgs laiks paies kamēr arī pie manām durvīm klauvēs gripa?! Es, protams, kā jau īstam latvietim pienākas - ķiploki, karsta tēja, vilnas zeķes. Ceru, ka šie senlatviešu ieroči mani noturēs pie veselības. ļoti negribas slimot.
Savādāk visā visumā man klājas labi. Pa darba dienām mācos un strādāju, pa nedēļas nogalēm atpūšos, izklaidējos. Kā īstam jaunietim pienākas :)
Smieklīgi, vakar zvanīju Montai, kura ir bez balss un kuru bija ļoti grūti saklausīt, bet kā jau labiem draugiem pienākas, spējām komunicēt arī knapi dzirdot un saprotot viena otru :)
Vispār mani te pārņēmušas tādas pārdomas par draugiem un draudzību kā tādu... laikam tā jau ir, ka attālums parāda īstos draugus un tos, kas tikai tēlo, ka ir draugi. Tā nu es laika gaitā esmu sapratusi par pāris cilvēkiem, par kuriem man bija šaubas. Bet es neskumstu. Nemaz. Jo šeit ir lieliski cilvēki un es šeit neesmu viena :)

P.S. Sveicieni no mazliet siltākās Amerikas ;)

10/08/2009

Kad daudz ir par daudz?

Tātad, man radās pārdomas, cik tālu sniedzas mūsu labestība pret apkārtējiem? Kur ir tā robeža, kad kāds pārprot Tavu labestību kā soli pretim simpātijām vai kam vairāk?!
Joprojām neesmu sapratusi šo robežu. Kāds varētu mani apgaismot? :)

9/27/2009

2nd month.

Today I feel like a birthday girl. Ok, not really like that but I have a feeling that this day is more different from others :) and this song is what describes my feelings now. I guess :)
Yesterday I had a really great time after long working week and that is only because of you :)

9/22/2009

Gandrīz 2 mēneši.

Sometimes I feel strange.
And I won't pretend I feel happy if I don't.
I will be myself.
You like it or not ;)

Šāds ir mans moto. Bet anyway, es šeit jūtos lieliski un joprojām nespēju noticēt, ka esmu tik tālu prom no mājām. Ka mani no maniem mīļajiem šķir okeāns un 7 laika zonas. Tas ir fantastiski kā kas tāds var manīt uzskatus par visu apkārt notiekošo.
Šajā laikā esmu satikusi tik lieliskus un neatkārtojami jaukus cilvēkus un ar mani ir notikušas tik fantastiskas lietas, ka nespēju vien nopriecāties, ka man pietika drosmes uzņemties ko tādu.
Smieklīgi, kad kādam stāstu, ka man agrāk bija īsi blondi, rozā un brūni mati, tad visi kā viens ļoti vēlas redzēt bildes :) hi hi! tā nu es sāku rakāties pa sava datora vecajiem failiem un.... uzgāju blondo matu bildes no 2004 gada, kad biju Anglijā :) hi hi, nudien sasmējos. diemžēl rozā bildes man ir tikai taustāmā veidā Latvju zemē. Tad nu būs amerikāņiem jāpietiek tikai ar blondajām :D

Sveicieni,
Heidi

P.S. Kriš man atsūtīja visādus saldumus un gardumus paciņā un es vēl joprojām nespēju beigt priecāties par to :) I have the best friends in the world and I am happy for that :)

9/17/2009

A+

Finally, this is the day when i had my first mark in my course. And it's A+! Jupī!!! I am really happy :) it was worth to spend almost two nights just studying :) On Monday I saw first episode of season 3 of Gossip Girl and it was so great to watch my favorite tv show on tv not downloading and watching it on my computer :) I guess that is the bonus for living in USA!

Yeah!

Hugs,
Heidi

P.S. I miss my friends! Love U! :)

9/07/2009

Trakā nedēļas nogale.

ĀĀĀĀ... šī bija lieliskākā nedēļas nogale pēdējo 5 gadu laikā noteikti, iespējams, vēl ilgākā laika posmā. Sestdien devāmies uz ūdens atrakciju parku, kurā beidzot saņēmos un izmēģināju vistrakākās trubas, kas man pat prātā nekad nebūtu ienācis izmēģināt.
Svētdien bijām uz "amerikāņu kalniņu" atrakciju parku. Tagad saprotu kāpēc Amerika ir TIK slavena ar saviem atrakcijas parkiem. Tik augsti kalniņi, pa kuriem cilvēki brauc, man likās tik nereāli. Šķiet, ka kuru katru brīdi tu izkritīsi laukā no vagoniņa un vienkārši nositīsies :D
Bet tik pozitīvas emocijas un pārbīlis vienlaicīgi man sen nav bijis.
Augtākais ko izmēģināju ir kalniņš, kura augstākais punkts ir 120 m augstumā ar brīvo kritienu aptuveni 115 m. Vājprāts :) es sen nebiju tā kliegusi, kā rezultātā, šodien esmu bez balss.

Šodien Amerikā ir brīvdiena - Labor Day, tāpēc atpūšamies pēc vakardienas un cepam barbekjū, laiskojamies pie baseina un ķeram sauli :)

Nākamnedēļ trakās meitenes brauks uz Kanādu. Uff! Tas tik būs piedzīvojums :)

Have a nice week,
Hugs,
Heidi

9/02/2009

We don't need everything what we want.

Today I was bask in the sun in my pation next to the swimming pool and I remembered one fragment of my life.
When I was about 11 or 12 years old I thought that when I will be adult and I will have big house with big swimming pool. And I will spend everyday in the pool.
And now I am adult, I live in big house with the swimming pool. And I don't spend everyday in the pool. So, the lesson what I realize today is: we don't need everything what we want.

I knew this thing for a very long time but today it was so obviously.

8/28/2009

Pirmais mēnesis.

Uff! Šodien aprit 1 mēnesis kopš esmu prom no mājām.
Šodien bija tāda mazliet dīvaina diena, iespējams tāpēc, ka tik bieži domāju par saviem mīļajiem. Šodien saņēmu savu 1768 lpp biezo mācību grāmatu - tas nozīmē, ka nekādas izklaides, jāsāk būs vien mācīties. Esmu tikusi līdz 70 lpp, bet priekšā vēl tik daudz :D
Šodien arī bija ļoti darbīga diena, tā kā... izklaides bikiņ piebremzētas. Un tomēr, rīt došos uz vietējo bāru ar savām jaunajām draudzenēm.

Ak jā, es nākamnedēļ došos uz ūdensatrakciju parku un amerikāņu kalniņu izklaides parku :) Jupī!

Well.... have a nice weekend,
Hugs,
Heidi

8/26/2009

30. diena.

Party, party, party :)
American Idol koncerts bija tiešām labs un 1. vietas ieguvējs bija ļooti simpātisks un ar superīgu balsi :)
Vakar pirmā diena koledžā bija kaut kas fantastisks :) nudien esmu tur, kur man ir jābūt! FINALLY!
Ak jā, pēc dažām minūtēm dodos uz party - yeah un rīt uz skolu.
Super, mīlu šo valsti un visu to, kas ar mani notiek te :)

Hugs,
Heidi

P.S. Don't bad things to destroy your dreams

8/23/2009

28. diena.

It's party time!
Nu ko, vakar biju uz veselām divām ballītēm - baseina ballīte un vakarā "neķītrā" ballīte. Gāja vienkārši super! Un šeit ir TIK jauki un atvērti un sirsnīgi cilvēki :)
Tagad skatos filmu "Noslēpumu upe", kuru ar mammu esam mēģinājušas noskatīties līdz galam, bet tā arī nekad nav sanācis, tad nu beidzot redzēšu šīs filmas beigas - kaut kā smieklīgi tomēr.

Jā, šovakar došos uz American Idol koncertu. Tas noteikti būs viens liels piedzīvojums :D

Hugs,
Heidi

8/22/2009

26. diena.

Beisbols un uguņošana.
Tikko atgriezos no savas otrās beisbola spēles. Atkal zaudējām (Clevelands Indians) un tomēr spēle bija laba, aizrautīga un bumbiņas lidoja ne pa jokam skatītāju virzienā. Un Maya noķēra bumbiņu, kas mani gandrīz nosita, jo lidoja ar ātrumu 90 jūdzes stundā, kas ir aptuveni 140 km/h. Uff, bet esmu dzīve, Maya dabūja bumbiņu un spēles beigās bija TĀDS salūts, ka gandrīz apraudājos par to ka mums tāds nav. Salūts bija aptuveni 40 minūtes un ļoti ļoti krāšņš.
Nudien skaisti!
Tā nu lūk, tikko pārrados no spēles un ir ļoti laba sajūta pēc šīs dienas.

P.S. Svētdien laikam iešu uz American Idol koncertu - tas tik būs kaut kas :D Un pirmdien jau uz koledžu - atkal studenta ādā iejutīšos :):):)

Veiksmīgi,
Heidi

8/21/2009

25. diena.

PIRMO REIZI DZĪVĒ diena!
Vai zini kas tas ir? Tornado jeb virpuļviesuļvētra, kas šodien (bilde gan nav mana) brāzās pāri mūsu mājiņai. Viss sākās ar viesuļvētru, kas pārauga tornado. Uff! Tika izziņota trauksme un mēs visi devāmies pagrabā. Uz kādām 3 stundām. Nu neko, spēlējās spēli "Scrubles", dambreti un šahu. Tagad ārā izskatās diezgan jauki - spīd saule un ir ļoti silti, tomēr pirms brīža tiešām likās, ka aizraus māju pa gaisu. Šellija teica, ka man ir paveicies piedzīvot ko tādu, jo tornado šeit ir diezgan reta parādība :)
Tā kā ar mani viss ir kārtībā, bet godīgi, izbīlis bija ne pa jokam. Sapratu, ka tiešām esmu pavisam citā kontinentā un tādas lietas nenotiek tikai filmās vai seriālos.

Bet nu par pavadīto dienu - šodien biju savā jaunajā skolā/koledžā. Izskatās kā pils, ja nemaldos 19. gadsimta celtne. Ļoti skaista. Mācības sākas nākamo pirmdien un es esmu tik ļoti sapriecājusies par to visu :) Jupī!

Ar nepacietību gaidu sestdienu, kad iešu uz pool party :)

Sveicieni,
Heidi

P.S. man kaimiņos dzīvo retro mašīnu kolekcionārs. Uf! Vakar ieraudzīju veco 70. gadu Kadiljaku, šodien 70. gadu Jaguāru. Kas būs rīt? Lūdzu paturiet zem manis spaini, lai nenoslienāju gultu un pārējās mēbelas šajā mājā :D

8/19/2009

23. diena.

Ārprātīgi nogurdinoša (labā nozīmē) diena.
Ar bērniem bijām vietējā zoo dārzā, kas ir aptuveni 3 reizes lielāks kā mūsu Rīgas. Ak, redzēju tādus dzīvniekus, kurus pat nebiju cerējusi ieraudzīt dzīvē, kā piemēram, ķenguri, koalas, skudrulācis, sniega lepards. Un jā, mīļie, viņu zoo dārzā redzēju arī mūsu balto stārķi :D tā viņiem ir eksotika, jo dzīvo tikai Ziemeļeiropā, Āzijā un vidus Āfrikā. Pilnīgi sasmējos :) un vienu brīdi sajutos kā Latvijā, redzot "savējo".
Zoo dārzā pavadījām ne vairāk un ne mazāk kā 6 stundas, kuru laikā nepaguvām apskatīt aptuveni 1/2 no visa piedāvātā dzīvnieku klāsta, jo vienkārši vairs nebija spēks pakustēties. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā vai nākamgad turp dosimies atkal :) un tur tiešām ir ko redzēt. Piemēram, ļoti smieklīgi bija redzēt mērkaķi ar zilu (!) asti. Kā arī zoo dārzā bija izvietoti dinozauru eksponāti, kas ir ļoti pietuvināti to reālajam izskatam un lielumam, kā arī skaņas.
Uf! Ir tik jauki, ka man ir iespēja redzēt pašai savām acīm tādas lietas un vietas :)

Un jā, šodien patstāvīgi (bez GPS, kas šeit ir katrā otrajā auto) veicu ceļu no mājām līdz zoo dārzam, kas bija aptuveni 26 km. Jupī!

Sveicieni no tālā un superkarstā kontinenta,
Heidi

8/18/2009

22. diena.

Tātad, trešās nedēļas atskaites punkts ir pagājis.
Uff, es nudien šeit jūtos kā pareizajās kurpēs iekāpusi, kas bija mans mērķis :)
Tātad, nedēļas nogalē biju kempingot ar savu ģimeni. Jā, vārds "kempingot" viņiem nenozīmē doties ar mugurssomu kaut kur bezmērķīgi. Viņi vienkārši aizdodas uz kempinga vietu ar auto, uzslej telti un viss. Ēd, atpūšas, sauļojas un neko nedara. Nu vienkārši lieliski! Es beidzot izbaudīju reālu nekā nedarīšanu, protams, ēst taisīšana neskaitās. Devāmies uz pludmali, jo 94 grādu karstumā nekas cits neatlika kā tikai mesties iekš ūdens, savādāk kā mazais vēzītis jūties :D Vienvārdsakot, nedēļas nogale bija izdevusies un man patika. Sapazinos ar jauniem cilvēkiem, tāpēc esmu priecīga, ka paplašināju savu redzesloku. Ak jā, kāda sieviete, izdzirdējusi manu akcentu (!), vaicāja no kurienes esmu. Kad teicu, ja jau dzirdams akcents, tad jāpiestrādā, lai ar laiku izklausītos kā vietējā, viņa atteica, ka man esot ļoti skaists akcents. Un, ka man būtu jālepojas, ka zinu vairāk kā vienu valodu, jo lielākā daļa amerikāņu zina tikai savu dzimto valodu.
Tā lūk, saņēmu vienu no pirmajiem komplimentiem :) un priecājos par to :)
Šodien savā īpašumā ieguvu telefonu - JĀ, beidzot mani ir iespējams sadabūt rokā ne tikai elektroniski, bet arī telefoniski. Lai gan šeit ir ļoti dīvaina sistēma, ka maksā abi, gan tas, kas zvana, gan tas, kuram zvana. Telefona numuru esmu pateikusi tiem dažiem, kuriem uzskatu par vajadzīgu pateikt, tā kā, nekādas publiskošanas :D

Rīt ar bērniem dosimies uz vietējo zoo, kas ir aptuveni 3 reizes lielāks par Rīgas zoo. Tad jau laikam pavadīšu tur visu dienu. Ceru, ka taps arī kādas bildes.

Bučas mīļie,
Heidi

P.S. šodien ierakstīju savu automātisko atbildētāja ziņu. Jā ir tomēr labi kādas lietas darīt pirmo reizi :)

8/14/2009

18. diena.

Shopping and blueberry muffin day.
Visiem tiem, kas uztraucās - esmu vesela. Labi, ka no mājām biju paņēmusi līdzi liepziedu tēju (paldies manai mīļajai omītei, kura iedeva līdzi) plus vietējās izcelsmes medus vienā dienā mani atkal dabūja uz pekām :)
tāpēc pēc darba devos šoppingā :) jupī! un jā, šajā valstī veikalos var iztērēt tik neiedomājami daudz naudas.... iztērēju 80 dolārus (aptuveni 40 latus) un iegādājos ļoti noderīgas lietas, kā arī šo to priekš sirds :) tātad, nopirku sev fēnu (jā, jau gandrīz trīs nedēļas dzīvoju ar dabīgi izžuvušiem matiem, iespējams tāpēc arī saslimu), iekarināmu plauktu skapī, lai ir kur salikt drēbes un apavus. Un, protams, kleitu, jaunus auskarus un ķēdīti. Nākamnedēļ man ir jāiet uz ballīti (mana pirmā ballīte ASV, ja neviens cits nepasteigsies priekšā ar citu) un tad noteikti uzvilkšu un nofotogrāfēšos, lai varu atrādīties kā izskatās laimīgā latviete Amerikā :)
Un jā, muffini (tildē tulkojums ir smalkmaizīte, bet nav tā smalkmaizīte) šeit ir TIK garšīgi, kā nekā šī ir muffinu dzimtene. Jumī!
Pēc ļoti ilgiem laikiem nomainīju mūziku savā dienasgrāmatā. Jau pēdējo nedēļu vienīgais ko klausos ir Coldplay, tāpēc man gribējās, lai arī šeit viņi skan :)
Un jā, šodien es saņēmu savu PIRMO vēstuli dzīvojot ASV no Social Security Office, man ir savs SS #! Jē jē jē :)

Šajā nedēļas nogalē dodos kempingā ar savu fantastisko ģimeni, tāpēc līdz svētdienas vakaram (Latvijā līdz pirmdienas rītam) nebūšu sadabūnama rokā. Tāpēc neuztraucieties, esmu izbraukusi ārpus savas mājeles :)

Bučas maniem mīļajiem,
un JĀ, es ESMU laimīga, dzīvojot šeit :)

Heidi

8/13/2009

17. diena.

Diemžēl nekā iepriecinoša, pateicoties kondicionieriem, esmu saaukstējusies. Smieklīgi bija mērīt temperatūru, jo uzrādīja 99.5 grādus pēc Fārenheita. Skatos un domāju, ko man ar tiem cipariem tagad? :D Paskatījos tabulā, kuru mums izsniedz Ņujorkā medicīniskās apmācības laikā, izrādās, ka man ir 37.5 grādi pēc mūsu vecā labā Celsija :)
Tad nu guļu gultā, dzeru siltu pienu ar medu, kas, lieki piebilst, amerikāņiem šķiet kaut kas nereāli dīvains. Bija jau doma ņemt arī sīpolu ar medu palīgos, bet sapratu, ka šie to laikam nesaprastu :)
Tāpēc nekādas superziņas no manas puses nebūs, jo man ir jāguļ un jāveseļojas :)

P.S. vakar iegādājos saldējumu (ne man, bet priekš bērniem) tajā saldējumu mašīnītē. Nu tiešām kā kinō :D

Peace,
Heidi

8/10/2009

14. diena.

Patieso amerikāņu diena.
Jā, šodien es iepazinos ar īstiem amerikāņiem, kuriem nebija ne jausmas:
kur atrodas Latvija, labi, ka vismaz zināja, kur atrodas Eiropa;
ka mēs esam tāda pati civilizēta valsts kā pārējā Eiropa;
kuriem liekas, ka Latvijā cilvēki nezina, kas ir čipši, kola un pārējais junk food;
ka es (tātad arī visi pārējie Latvijā dzīvojošie) zinu, kas ir bolings, golfs, jūras veltes (krabji, garneles utt.) utt.
Un jā, tomēr šajā valstī patiešām ir cilvēki, kuriem 50 gadu vecumā joprojām nav pases, jo viņi nekad nav izceļojoši no valsts. Un mēs vēl skaitamies necivilizēti?
Protams, tad, kad es sāku stāstīt, cik valodas es zinu, un, ka Latvijā es studēju jurisprudenci, tad viņiem sāka parādīties kāda daļa zināms respekts un sapratne, ka es tomēr neesmu no 3. pasaules valsts.
Bet visā visumā amerikāņi tomēr ir jauki cilvēki, lai gan ļoti neapķērīgi par pasaules ģeogrāfiju un vēsturi. Ar ko viņi attaisnojās, ka šie viņiem nav bijuši mīļākie priekšmeti skolā. Protams, visi jau nevar būt ķerti uz vēsturi, bet, kad teicu, ka mēs skolā aptuveni 2 mēnešus mācījāmies tikai ASV vēsturi, tad viņi palika tādi mazliet domīgi.

Jebkurā gadījumā Šellijas ģimene man uzdāvināja "welcome gift" - puloveru ar uzrakstu Poland, jo tā ir vieta, kur es šodien biju. Ļoti dīvaini, ka šeit pilsēta ir ar tādu pašu nosaukumu kā valsts Eiropā. Lai gan nav jau ko brīnīties, Amerikā taču ir arī Rīga, kas atrodas Mičiganas štatā.

Jā, vēl viena atziņa, man pat palika skumīgi, cik lieli patrioti viņi ir, jo, vismaz man šķiet, ka Latvijā patrioti ir ļoti, ļoti maz un viņu kļūst arvien mazāk. Bet viņi šeit mīl savu zemi, neskatoties uz to, ka nepatīk guvernators. Vakar, kad biju aizgājusi uz kino, kur zālē biju viena pati (visa auditorija bija man vienai :) ), pirms filmas bija reklāmas par to, ka "atceries amerikāni, cik ļoti mūsu valsts rūpējas par mums visiem. tāpēc mums ir jāmīl un jāciena sava valsts. God bless America." Tas patriotisma gars šajā valstī ir tiešām apskaužams.

Šodien ieguvu savus pirmos amerikāņu draugus - Kellija un Nikola. Tā kā viņas dzīvo samērā tuvu man, tad plānojām kaut kad tuvākajā laikā sazvanīties un doties kādā no roadtripiem (vai nu uz Washington DC vai Čikāgu). Super super super! :)

Lūk, divas nedēļas jau ir pagājušas, kopš esmu šeit un esmu sevi pieķerusi pie tā, ka es domāju angliski un pirmās domas no rīta, pamostoties, ir angliski. Tas ir mazliet biedējoši, tomēr labā nozīmē biedējoši.

Pēc divām nedēļām, kad sākšu iet koledžā, mana īstā amerikāņu dzīve sāksies un, godīgi sakot, es nespēju vien sagaidīt :) Tāpēc šobrīd mēģinu izvēlēties piemērotākos priekšmetus nākamajam mācību pusgadam. Jupī! Biju aizmirsusi kā tas ir, tik ļoti gribēt iet uz skolu (šajā gadījumā koledža) :)

Sveicieni no USA,
Heidi

8/08/2009

13. diena.

Divu nedēļu atskaites punkts tuvojas. Šodien sazvanījos ar mammu, bija tik patīkami dzirdēt (ne tikai sarakstīties) kādu latviski runājošu :)
tikko atbraucu no bankas, kurā man tika uztaisīts konts, tā kā, arī tas darbiņš ir izdarīts. pēc divām stundām došos uz kinoteātri un apskatīšos, kā tad šeit ir iekārtotas zāle un kā izskatās, ka nav apkašā titri, lai gan es pieļauju, ka varētu būt spāņu titri, jo šeit diezgan daudz spāniski runājošie dzīvo. bet pēc tam noteikti padalīšos ar iespaidiem.
un, jā, manā dārzā dzīvo mazu zaķu ģimenīte. kā Šellija teica, tas tāpēc, ka dzīvojam tik zaļā vidē. viņi ir tik jauki un nemaz neaidās no cilvēkiem. protams, rokās neļaujās, bet kas zin, varbūt ar laiku :)
pēc divām nedēļām sākšu iet koledžā, šobrīd esmu izvēles priekšā, kurus priekšmetus ņemt. izvēle ir ļoti plaša, tāpēc centīšos izvēlēties tos labākos un piemērotākos priekš sevis :)

hugs,
Heidi

12. diena.

Šodien biju Social Security Office un jau pēc divām nedēļām man būs SS# un tad tik atliek dabūt tiesības un būšu tikpat pilntiesīgs kā visi pārējie šeit dzīvojošie (bez pilsonības) :) šodien savā īpašumā ieguvu arī Public Library kartiņu un esmu savākusies jau 3 grāmatas no turienes. Lasīšanas laiks ir ilgāks kā Latvijā - 3 nedēļas, bet arī sodi ir krietni lielāki. Bet nu ceru, ka es tik tālu nenonākšu.
Šodien saviem bērniem lasīju vakara pasaciņu un viens no bērniem mani samīļoja. Prieks, ka pamazām sāku iekarot šo mazo cilvēciņu uzticību :) Tajā brīdī mani pārņēma tā sajūta - jā, es esmu savā īstajā vietā un laikā. Un prieks, ka visi apstākļi bija man labvēlīgi, lai es varētu atrasties tur, kur esmu. Protams, man ir žēl, ka mani mīļie un tuvie cilvēki ir tik tālu prom, bet es zinu, ka viss kas notiek, notiek uz labu.

Sveicieni,
Heidi

P.S. uzgāju ļoti skaistas melodijas apvītu mājaslapu - http://girts-music.blogspot.com/

8/07/2009

11. diena.

Mierīguma iemiesojums.
Tā grāmata, par kuru vakar stāstīju ir izlasīta. Visas gandrīz 200 lpp aizgāja kā nemetās. Dīvaini, ka spēju tik brīvi lasīt angļu valodā. Bet tas, protams, ir ļoti ļoti pozitīvi :)
Mans šīs dienas prieks bija tas, ka taisot vakariņas, izdzirdēju tādu ļoti saldu melodiju, nu tādu, kā tajās leijerkastēs. Un, jā, patiešām, pa mūsu ielu brauca saldējuma mašīna, kas vilināja bērnus ar savu saldo skaņu un paskatu :) ak, kā es sasmējos :D
Un mans vakarnakts prieks ir tāds, ka es pirmo reizi dzīvē redzēju TIK spožu pilnmēnesi - izskatījās gluži kā saule. Nofotogrāfēju un pievilku tuvplānā... skats dievīgs :)
Rīt priekšā gara diena - visādi dokumenti jākārto un "jāapciemo" visi iespējamie dienesti un jāatzīmējas, ka esmu te ieradusies.
Kā man pirmdien fitnesa centra dāmīte teica: "Welcome in USA. Hope you will have great time in here." Nu, kā gan šeit var nepatikt :)
Un tie ir mani mīļie kaķuki - Boomer & Fantasy :)

Hugs,
Heidi

8/06/2009

10. diena.

Patstāvības diena.
Šodien ar bērniem devāmies uz Fitnesa centru, kurā, kamēr bērni plunčājās pa ūdeni (ok, plunčājos es, viņi ir reāli peldēšanas un niršanas čempioni), es atkal sauļojos un ar katru reizi kļūstu arvien brūnāka. Un jā, es lietoju cepuri, kuru aizņēmos no Šellijas, tā kā viss ir kārtībā un par veselību arī tiek padomāts.
Vakarpusē devos uz grāmatu veikalu, kuru atradu bez apmaldīšanās (Jupī!) un iegādājos sen kārotu grāmatu un vēl vienu grāmatu, kuru sāku lasīt - Hill Harper "Letters to a young brother". Ārprāts, tā grāmata ir kas vienreizējs. Tur ir tik daudz labu un fantastisku atziņu, ka es no šīs grāmatas esmu atrāvusies tikai uz dažām minūtēm, lai pastāstītu par savām ikdienas gaitām.
Mazliet kas negatīvāks - šodien sapratu, cik ļoti man nepatīk, ka viņi VISOS dzērienos klāt lieto ledu. Lots and lots of ice. Šodien pat kādus pāris zobus apsaldēju. Bet nu laikam ir lietas, pie kurām man ir jāpierod. Kā arī pie tā, ka mana amerikāņu ģimene katru otro dienu uz mājām pasūta junk food (picas, burgerus, tortillas utt.). Uff... man jau vēders griežas riņķī no visas šīs pārtikas, bet.... visā visumā ir labi :) nē, vairāk kā labi - ir LIELISKI :)

Hugs and kisses from USA,
Heidi

8/05/2009

9. diena.

Šodien man bija tā iespēja pārliecināties, ka realitātē viss tiešām ir kā rāda filmās :)
Pirmkārt, šodien biju ļoti lielā iepirkšanās centrā, kurā bija TIK neiedomājami daudz salumu un našķu, ka es vien nebrīnos, ka cilvēki šeit ir mazliet apaļīgāki kā citur Eiropā.
Otrkārt, tikko biju tipiskā amerikāņu skolā. Un jā, skolas ir tādas kā rāda tv.

Man bija tāda sajūta, ka esmu iekāpusi kādā tīņu romantiskajā komēdijā. Super :)
Un jā, ceļi šeit ir daudz sakārtotāki un plašāki. Protams, te ir arī kur apmaldīties, bet tā kā manā auto ir GPS, cerams, ka man nesanāks pārāk apmaldīties ;)


P.S. šobrīd sēžu mājas pagalmā pie baseina un smaidu, jo esmu taču Amerikā!
Sveicieni ;)

8/04/2009

8. diena.

Ir pagājusi nedēļa kopš esmu ASV.
Un es par to esmu neizsakāmi priecīga. Domājams, ka nepaies ne pāris mēneši, kad es šo vietu tiešām saukšu par savām mājām.
Pa šīm dienām ir ļoti daudz kas noticis, kā jau Amerikā :)
1. Ceturtdien bija mana pēdējā diena NYC, tāpēc centos izbraudīt un redzēt pēc iespējas vairāk no šīs lieliskās pilsētas. Piemēram,
pati savām acīm redzēju šo skaisto lēdiju. Izrādijās, ka viņa ir daudz mazāka, nekā biju iedomājusies. Laikam tā ir, ka Amerikā visam ir jābūt lielam, tāpēc biju pārsteigta ka šī lēdija ir samērā maziņa :)
Mēs ar Jāni pieveicām Bruklinas tiltu (pārgājām tam pāri). Skats bija fantastisks un +27 grādi pulksten 22:00 bija kā lielisks bonus visam redzētajam. Tad mēs devāmies iekarot Empire State Building. Uhh, tur tiešām ir jāgaida ļoooti ilgi. Šķiet, ka mēs līdz nokļūšanai augšā gaidījām aptuveni pusotru vai divas stundas. Bet zinu, ka ir gadījumi, ka cilvēki gaida 6 un vairāk stundas.
Jā, skats... elpa aizraujas uz to skatoties. Un ir mazliet "pasaule pie manām kājām" sajūta :)
2. Mans lidojums no NYC uz manām jaunajām mājām bija ļoti mierīgs (salīdzinājumā ar Stokholma - Ņujorka). Mana ģimene ir ļoti jauka un draudzīga. Man gribētos teikt - īsta American family. Bērni ir mazliet izlutināti, tomēr ceru, ka mums izdosies rast kontaktu un izprast vienam otru.
3. Sestdien biju uz beisbola spēli. Uhh... Maija man izstāstīja visus noteikumus, bet tā kā tur bija pārāk daudz jaunu vārdu, tad mēģināju saprast vienkārši skatoties un iedziļinoties spēlē. Beisbols šeit ir ļoti svarīgs sporta veids. Tribīnes bija pārpildītas un, protams, visi ēd hotdogus, popkornu vai zemesriekstus.
4. Svētdien bija ģimenes tēva tēvam dzimšanas diena. Un sabrauca visa Roberta ģimene. Un skatoties kā ģimene svin kopīgus svētkus, runā par savai ģimenei svarīgām lietām, es sajutos mazliet skumji. Atcerējos kā es pirms nedēļas sēdēju kopā ar savu mīļo ģimeni. Protams, man tas viss ļoti pietrūkst, tomēr es zinu, ka esmu šeit, lai iemācītos un saprastu, ka arī man tas viss kādreiz būs :)
5. Šodien ar Šelliju devāmies uz sporta un atpūtas centru, kurā man tika iegādāts abonements baseinam un sporta zālei nākamajiem 12 mēnešiem. Tā kā tas nav pārāk tālu no mājām, domājams, ka es turp došos pēc iespējas biežāk :)
6. Cilvēki šeit ir tik draudzīgi un jauki. Ak, es mīlu Ameriku :)

Ak jā, šodien es nosauļojos pie baseina ne pa jokam, bet tiem, kas uztraucas, es lietoju visus ārsta izrakstītos smērējamos līdzekļus, tāpēc esmu apbrūninājusies nevis apcepusies :)

Bučas maniem mīļajiem!!!
Un sveicieni no Amerikas :):):)

7/30/2009

3. diena.


Pirmkārt, es izdarīju to, ko biju solījusi - es ēdu suši Ņujorkā :) tie bija vienkārši perfekti un maksāja tikai nepilnus 4 latus par 16 gabaliņiem. Jumī! Rītvakar noteikti atkal turp došos. Jā, es noteikti kādreiz aizbraukšu uz Japānu un ēdīšu TIKAI suši, jo tā ir THE BEST thing in the world (no ēdieniem, protams) :)
Otrkārt, man, protams, kā īstam tūristam ir I (heart) NY t-krekliņš. Reāli, katram otrajam tūristam tāds ir, jo tie šeit maksā zem viena lata.
Treškārt, jā, šeit viss ir vismaz uz pusi lētāks kā Latvijā. Kaut vai apavi - jaunākās sezonas augstpapēžu kurpes (ļoooti skaistas) maksā aptuveni 10 - 15 dolārus (~ 5 - 7 lati).
Ceturtkārt, šodien es iegāju Victoria's Secret veikalā un.... apakšveļa ir tik tik tik skaista.
Vienkārši žēl nepirkt :)
Piektkārt, es vienkārši esmu ŅUJORKĀ!!!


Bildē, es un Sofija no Vācijas vakariņojam kopā suši restorānā.

7/29/2009

2. diena.

Protams, iespaidi ir krietni vairāk. Kaut vai dienas noslēgums - braucu ar NYC metro. Tas tiešām ir tāpat kā filmās - ticiet man! Un, viena lieta, kas man tā ne īpaši, dzīvojot pašā manhetenā uz 8. avēnijas, ir iespējams dzirdēt VISAS iespējamās skaņas - policijas štābs ir vien kvartāla attālumā un ugunsdzēsēji ir 2 kvartālus no manis. Tāpēc visu nakti ir skaļš. Bet, kad naktī pamodos, atcerējos, ka esmu taču Ņujorkā un apsolīju sev, ka es ne par ko neļaunošos, jo šī taču ir mana sapņu pilsēta. Un mans sapnis ir piepildījies :)
Rīt plānoju, ja būs labs laiks (šeit visu laiku ir 32 grādi un ļoti tveicīgs), tad braukšu augšā uz 82. stāvu Empire State Building. Ja kāds vēl nezināja, man ir PANISKAS bailes no augstuma, bet iespējams šī ir īstā pilsēta un valsts, kur man ir iespēja pārvarēt savas lielākās bailes.
Dīvaini, ka visu dienu runāju tikai angļu valodā, paņēmu jaunāko GEO žurnālu, lai palasītu un pirmajā brīdī latviešu valodas burti likās nesakarīgi un domās mēģināju tos izlasīt angliski. Laikam saprotu visus tos cilvēkus, kuri pēc ilga laika, kad atgriežas Latvijā, nespēj kontaktēties latviski bez akcenta.
Vēl viena lieliska lieta ir tā, ka esmu iepazinusies ar jaukiem cilvēkiem - Sofija no Vācijas, Liāna un Andrea no Brazījas, Džūlija no Austrijas, Paudolo no Francijas. Super, cilvēki te ir tik jauki :)

I am so happy to being in here - in the center of universe :)

7/28/2009

New York! Yeah baby :)














Pēc pirmajām stundām man jau ir tik daudz iespaidu. Bet galvenā doma par Ņujorku ir: this is my favourite place in the world. Tās sajūtas izstāstīt vienkārši nav iespējams. Kaut vai sākot ar to, ka pilsēta smaržo un smird vienlaicīgi un tomēr tajā ir kas romantisks. Nezinu, iespējams pārāk daudz esmu saskatījusies "Sex and the City", bet sajūtas ir tik sirreālas. It kā man būtu dota tā retā iespēja iekāpt filmā un pagozēties prožektoru gaismā.
Otrkārt, es absolūti saprotu kāpēc Amerika tiek dēvēta par "Amerikan dream" - tā atmosfēra. Kaut vai, kad gāza lietus, cilvēki vienkārši par to pasmejas. Es Latvijā uz to vienmēr skatījos skeptiski, jo paliek slapjas drēbes utt., bet šeit... cilvēki prot pasmieties. Un arī, kad es tomēr nospļāvos un gāju pa lietu, apkārtējie cilvēki, kas durvju ailēs stāvēja ar mani sasmaidījās un apvaicājās vai lietū neesot tik auksti.
Zinu, zinu tas viss ir tik vienkārši, bet komplektāžā ar NYC, mana laime ir pilnīga!

Because... Yeah, I have some problems but... I am in NEW YORK!!! :)


7/22/2009

Intuīcija.

Deam! Intuīcija tomēr ir baigā lieta. Pat tad, ja pārliecinoties sagriežas vēders. Man beidzot ir 100% apliecinājums, ka man IR intuīcija, kas strādā. Un prieks, ka manā labā.

Un paldies manai intuīcijai par to, ka tā pirms aptuveni pusgada man izglāba dzīvību :)

7/12/2009

HA!

Nodevība ir nevērības alga.

Public Enemies.

Skatīties šo filmu bija baudījums. Tā bija kā kaisles pilna nakts. Aktierspēle ir tik augstā līmenī un režisora domu gājiens ir tik perfekti noslīpēts, ka varētu šo filmu skatīties reizes 20 no vietas un es joprojām pamanītu ko jaunu.
Uz lielā ekrāna šī filma bija fantastiska.

Šī nudien ir viena no tām filmām, par kurām pēc 10 un 15 gadiem varēs teikt - jā, šī filma ir IZCILA!

Downloading books.

I found great place where you can download your favorite book.
I'm drinking cup of tea with milk and reading "War and Peace".

7/01/2009

Moby new album.

It is GREAT! Impossibly great!

You just need to lay down, close your eyes and listen.
And your mind trip can start...

Enjoy!

Krājot naudu.

Naudas krāšanai zeķē ir svarīgāka nozīme kā iespēja noguldīt bankā.
Jo:
1) kad steidzami vajag, nav jāskrien un jātērē nauda sabiedriskajam vai benzīnam;
2) naudas izņemšana pieejama 24 stundas diennaktī;
3) var "aizņemties" bez procentiem un, cerams, kādreiz atlikt atpakaļ iztrūkumu.

Tāpēc es esmu pret banku politiku. Un esmu par zeķi savienojumā ar naudu :)

6/30/2009

Loneliness.

When people are lonley they can make their biggest mistakes.

....

1/2 gads.











Pa šiem gada 6 mēnešiem man ir neliela, bet ļoti svētīga atziņa: tie, kas ļoti mērķtiecīgi tiecas uz saviem mērķiem, tos arī piepilda. Jā, agrāk es arī izvirzīju mērķus, tomēr man tik labi neveicās. Un tas laikam tāpēc, ka ar vecumu mums klāt nāk arī vairāk gudrības.
Jo tikai gudri cilvēki spēj skauģus ignorēt un to negatīvo enerģiju izmantot savā labā.
Nekas šajā dzīvē nenāk viegli un man ir prieks par to, ka smagu darbu augļi ir vissaldākie :)

6/18/2009

Dzīves "sagrautā" jaunatne.

Sērfojot draugiem.lv uzdūros uz vienas 14 gadus vecas stilīgās cacas dienasgrāmatas, kura sūkstījās, ka dzīvei vairs nav jēga, jo viņu pasūtījis jau piektais puisis. Grib graizīt vēnas un vispār māte esot cūka un tēvs skopulis.
HA! Acīmredzot, mūsdienu izlutinātā jaunatne pieradusi dzīvot kā princeses uz zirņa :D Nu jā, tā jau ir, saskatās te visādus sūda šovus (Latvijas princese, Kokorēvičas šovs - vecpuisis, vecmeita vai kāda tur laimes lutekle).
Žēl man to sagrauto bērnu likteņu.

so what?

today I am pain in the ass and detestable.

Reverse motion in life.











“The most unfair thing about life is the way it ends. I mean, life is tough. It takes up a lot of your time. What do you get at the end of it? A Death! What's that, a bonus? I think the life cycle is all backwards. You should die first, get it out of the way. Then you live in an old age home. You get kicked out when you're too young, you get a gold watch, you go to work. You work forty years until you're young enough to enjoy your retirement. You do drugs, alcohol, you party, you get ready for high school. You go to grade school, you become a kid, you play, you have no responsibilities, you become a little baby, you go back into the womb, you spend your last nine months floating... ...and you finish off as an orgasm.”

6/12/2009

Thought.

All day I had one thought. and I wanted to share with it.
But now it is gone. 

And please don't tell it wasn't important.
Besauce it was. Important.

For me.

Vienlaicīgi.


Ir iespējams diviem cilvēkiem vinlaicīgi sapņot vienu sapni? Bet nevis mīlniekiem. Bet tā. Diviem svešiniekiem? Piemēram, kā es un tas vīrietis, kas sēž autobusa pieturā. Vai ir iespējams sapņot par vienu un to pašu? Vai ir iespējams domāt un just vienu un to pašu?

6/11/2009

listen!

I love this voice and song.

that is the way love goes.

the craziest thing is when you love someone but you know you will never be able to be together. because your dreams aren't similar. and none of you want to make concessions.
love is so strange and so great at the same time. of course, you can think you weren't ment for each other.. but still... you love him. and you can't tell him. because it can ruin all.

6/08/2009

Dažādība.

Cilvēki tomēr ir tik dažādi un tik dažādi reaģē uz vienādiem notikumiem.
Un tomēr ir tik burvīgi, ka visi cilvēki nav vienādi!
Tas apbur un nobur un priecē ik mirkli (:

6/06/2009

6/05/2009

Ak!












Guļot uz tā aukstā galda man bija bail. Bail nepamosties. Tā varēja būt pēdējā reize, kad es esmu. Un tomēr, es arī tagad esmu un man beidzot ir iespēja piepildīt savus sapņus. Un es tos piepildīšu! Tāpēc, ka man ir dota otra iespēja visu uzlabot, dzīvot savādāk. Dzīvot labāk.
Jūtos mazliet savārgusi un ar ļoti sāpošu galvu, bet, kā kāds teica, tas esot tikai normāli :) dīvaini būtu, ja nesāpētu.
Protams, ar šo vēl nekas nebeidzas, bet grūtākajam esmu tikusi pāri.
Un, man ir tik neizsakāms prieks, ka man ir tik lieliski draugi, kuri par mani domā un uztraucas (:
See you soon!

6/02/2009

Jautājums uz kuru vēlos saņemt atbildes!

Sēžot parkā un vērojot cilvēkus tomēr var izdomāt daudz ko jēdzīgu un arī nejēdzīgu.
Bet šodien mana dienas doma un jautājums ir tāds: kāpēc mēs tik ļoti vēlamies kādam līdzināties?
Respektīvi, sievietes cenšas līdzināties supermodelēm, neēdot un mērdējot sevi badā, savukārt, vīrieši cenšas līdzināties smagsvara čempioniem. Un šiem visiem cilvēkiem ir kas kopīgs - viņi aizmirst to, ka galvenais dzīvē ir nevis tas, kā mēs izskatamies, bet gan, kā mēs jūtamies.

6/01/2009

Sievietes.

Jo skaistāka ir sieviete, jo godīgākai tai ir jābūt, jo tikai viņas godīgums spēj novērst to ļaunumu, ko spēj radīt viņas skaistums.

5/30/2009

Ļōti daudz pārdomu.

Vakar, dodoties uz mājām pēc darba, neveikli, bet nokavēju autobusu. Nākamais bija tikai pēc 30 minūtēm un tā kā biju ļoti piekususi ar lielu iepirkuma maisu, tad paliku savā "mīļākajā" autobusa pieturā. Centrāltirgus pietura, kurā uzturās pārsvarā dzērāji, narkomāni, bomži un pārējo slāņu cilvēki.
Un tā nu es tur sēžot, sāku domāt par tādu lietu kā kastu sistēma. Iespējams, mēs varam domāt, ka šī sistēma pastāv tikai Indijā, tomēr nē. Tā pastāv jebkurā sabiedrībā un diemžēl šajos laikos zemākajo slāņos nonāk arvien vairāk cilvēku.
Un tomēr, domāt par tiem alkoholiķiem, kam jau stipri pāri 50, lai gan dzērājiem vecumu grūti noteikt, jo sejas no dzeršanas ir sapampušas nenosakāmā paskatā un vecumā. Kā īsti ir ar šiem cilvēkiem? Vai viņi vienmēr ir bijuši šajā vidē? Iespējams, ka kādam kādreiz bijis labs un stabils darbs, mīļotais cilvēks pie sāniem, bet tad kaut kas tik krasi mainījies šo cilvēku dzīvēs, ka roka paslīdējusi un cilvēks ķēries pie pudeles. Vēl ir iespēja, ka šī cilvēka ģimene ir alkoholiķi un cilvēks neko citu kā alkoholu un attiecības, kuras tiek noskaidrotas ar alkohola palīdzību, nav redzējis.
Un man patiesi sāp sirds par šādiem cilvēkiem. Protams, sēžot pieturā un vērojot sejas un klausoties sarunas starp šiem cilvēkiem, man bija neomulīgi, bet tomēr man ir tik ļoti žēl šo cilvēku.
Un tad es šo visu sasaistīju ar saviem cilvēkiem jeb līdzcilvēkiem. Es pazīstu vairākus vīriešus, kuri ir jauki, veiksmīgi, iespējams, pat bagāti, izskatīgi. Ārēji varētu likties, ka šiem cilvēkiem ir viss, ko viņi kāro. Un tomēr, esot kopā ar šādiem cilvēkiem, kad saproti, ka tas viss ir tikai ārējais veidojums, jo cilvēks savādāk neprot tērēt savu naudu kā tikai dzerot vai nedod dies', lietojot narkotikas.
Tad lai cik šis cilvēks būtu bagāts vai izskatīgs, es ar šādu cilvēku tomēr nevaru būt kopā. Jo, kad cilvēks ir dzēris, sarunas ir tik seklas. Un es laikam esmu tas sievietes tips, kam nepatīk seklas sarunas un bagāti/izskatīgi vīrieši.

Kā tieca mana omīte: kāda jēga no āriņas, ja nav iekšiņas!

Relax.

time to time we need to experience somtehing very unexpected
you just need to close your eyes. take earphones and make sure you are only one in the room.
and when you are ready... relax and push here

enyoj!

Childhood.

sometimes when we are sad or we need some motivation.
we need to remember perfect childhood moments.
HERE you can travel back in time :)

5/27/2009

In love.

Sometimes I feel so in love that I could die.

Quote.

"I can't remember our last kiss."
Sometimes we need our closest people to remind us our happiest days of our life's.

Dreams.

How I could make all world to hand together so my dreams could finally come true?

trešdienas rīts.

viss it kā ir pa vecam. ja to vispār var tā nosaukt. pat neskatoties uz to, ka katru dienu vajadzētu iemācīties nodzīvot kā pēdējo. diemžēl es to joprojām neprotu, lai gan tik ļoti gribētu. jo tad, kad cilvēks iemācās to, cilvēks, manuprāt, kļūst nemirstīgs.
tā iekšējā pasaule katrā no mums tomēr ir tāda piņķerīga padarīšana.
es gribu saņemties izdarīt tik daudzas lietas, bet virsroku ņem slinkums. laikam jāsāk ķļūt pieaugušai un jāiemācās tam sasodītajam slinkumam sadot pa ausīm :)

have a nice day!

pretrunas.

Kad cilvēks saprot, ka nekas daudz vairs nav palicis, viņam gribas ķert un tvert pašu pēdējo.
Cilvēki tomēr ir un paliek tādas būtnes, kuras mīl, to ko ienīst un ienīst to, ko mīl.
Mēs esam viena liela pretruna. Un jo lielāks cilvēku kopskaits jo lielākas pretrunas ir vienu viet.

5/24/2009

christmas.

first time in my life
i want to spend christmas with people i don't love

i want to feel the difference

because christmas is the time
what you spend with poeple you love

5/21/2009

life

sometimes your head is full of secret and lies
that you can feel how your head will blow

not always silence is the best way
sometimes you need to open your mouth
and take full risk

thats called life

Fairytaile..

prince charming, santa claus, tooth fairy...
they were so close
that you could taste them
but eventually you grow up
one day you wake up
open your eyes
and your fairytale is gone

but the thing is
it is so hard to let our fairytale let go
because you still have hope
that all your dreams will become true
someday

5/20/2009

Skats no malas. Par attiecībām.

Nekad netici, kad vīrietis Tev saka: "es šobrīd neesmu gatavs nopietnām attiecībām."
Ok, ļoti reti gadās, ka tā ir patiesība. Biežāk gan gadās, ka vīrietis nav gatavs jebkāda veda attiecībām ar Tevi...

5/19/2009

look into the future

it hurts to grow
anyone who tells you it doesn't is lying
more things change
more they stay the same
and sometimes change is good
sometime change is everything

5/18/2009

Life.

Lasu grāmatu, kurā katrs notikums vairāk vai mazāk raksturo mani.
Vai šis autors ir zinājis manas dzīves notikumus vai arī es izdzīvoju kāda cita dzīvi?

Society.

It is so strange how big role society is playing in our lifes.
Today I woke up and I wanted to walk the streets naked.
But I know it is impossible because it is a criminal crime.

I would love to woke up some day in a society without prejudice.

Friend or foe?

I will hold your hand whenever it is needed. 
I will be your friend whenever you need me. 
I will be your enemy when you will feel happy.

Makšķerēšana.

Viņš mani uzaicināja braukt kopā uz copi. Un suns ar visu to, ka nezinu kā tas dzīvē izskatās. Es došos uz copi, jo mani uzaicināja Viņš :)

Salidojums.

Brīvdienās biju aizbraukusi uz salidojumu, satiku vecos skolas biedrus. No vienas puses bija tik jauki dzirdēt skolas zvanu, staigāt pa skolas gaiteņiem, satikt skolotājus. Bet mani skolasbiedri... tās sarunas bija tik seklas. Saprotu jau saprotu, ka salidojumos nevar pārrunāt visu dzīvi vai izrunāt ko nopietnu. Un tomēr... tad jau es laikam neesmu domāta tādām vienkāršām sarunām kā "čau! kā tad tev skolā un darbā iet?"
Mans nākamais salidojums, uz kuru došos būs pēc 15 vai 20 gadiem. Ne ātrāk.

5/15/2009

Vēlmju piepildījums.

Tā jau laikam ir, ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tas piepildās :)
Tagad tik jāvēro notikumu gaita.
But at the moment I am happy :)

5/12/2009

Braucējs.

Dīvaini, šodien man bija saruna ar sievieti, kurai ir 40 gadu braukšanas stāžs, bet viņa kopš tiesību nokārtošanas brīdim nav braukusi pa pilsētu. Dīvaini gan! Kā var braukt visur kur, bet izvairīties no aktīvas satiksmes un sastrēgumiem?! :)

5/11/2009

Kas vīrieti padara par vīrieti?

Vīrietis un sieviete ir šīs pasaules galvenie varoņi. Kļūt par vīrieti var, ne jau zīmējoties vai apnaudojoties, bet gan reāli rūpējoties par saviem tuvākajiem, par sievieti jebkurā vietā, jebkurā laikā, vecumā.. Sieviete ir pasaules pirmais un lielākais brīnums. Ja vīrietis viņas dēļ un par viņu nav cīnījies, nav rūpējies, nav lutinājis, dievinājis, apjūsmojis un visu piedevis - viņš nav īsts vīrietis. Man rūp katra neveiksme sievietes liktenī. 
/Gatis Orlickis

5/09/2009

Atklāsme.

Jau vairākus gadus mani apkārtējie man ir teikuši, ka es bēgu. Es bēgu no pārāk nopietnām attiecībām. Es bēgu no pārāk ciešas draudzības. Es bēgu no problēmu atrisinājumiem.
Ar pēdējo bēgšanu es pamazām esmu tikusi galā. Bet pārējās bēgšanas iet man blakus solu solī. Pēc ilgākām domām un atklāsmes mirkļiem, esmu sapratusi, ka ir daži cilvēki pēdējā pusgada laikā, kas salauzuši manu dzīvi. Tik īsā laika posmā zaudēt mīļoto cilvēku un draudzeni, ir patiesi smagi. Diemžēl, šoreiz es neārstējos, es nemēģināju analizēt sevi un šo situāciju. Es vienkārši paņēmu nazi un to visu nogriezu, cerībā, ka tas viss arī pazudīs no manas dzīves. Tomēr.. realitāte ir daudz skaudrāka. Man ši cilvēki joprojām ikdienā vai regulāri ir jāsatiek. Un tad brūces tiek plēstas.
Un jauniem cilvēkiem manā dzīvē vairs neatrodas vieta. Es viņu ielaižu līdz sliksnim, bet ciešām nelaižu.
Un tas viss ir tāpēc, ka man ir bail. Man ir bail vairāk par visu uzticēties jauniem cilvēkiem. Bet netikai bailes. Man ir pastāvīgs nogurums, jo visas šīs attiecības ir jāsāk no jauna. Ir atkal izzināšanas laiks. Bet es no tā visa esmu nogurusi.
Un, jo vairāk domāju par šiem abiem cilvēkiem, jo vairāk es domāju, ka pateicoties kādam citam, manā dzīvē šie abi cilvēki vairs nav. Un manā dzīvē vairs nav neviens no šiem trim. Par pēdējo es neskumstu. Ko nevarētu teikt par mīļoto un draudzeni.

that day. THE DAY.

you never know your biggest day of your life until it's happening
you don't recognize biggest day of your life not until you are right in the middle of it
the day you realize there is not enough time because you want to live forever
those are the biggest days, the perfect days

Judgement.

Why do we judge our closest ones?

5/07/2009

Atbalsts.

Dažreiz mums blakus ir nepieciešams draugs, kurš tāpat vien paiet mums līdzās aiz muguras. Nesarunājoties. Klusējot. Tikai tās sajūtas dēļ, ka neesi viens un katru mīļu brīdi vari apgriezties atpakaļ un Tev līdzās būs draugs.
Dažreiz mums vienkārši ir nepieciešams nebūt vienam.

5/06/2009

Atvadas.














Atvadīties no cilvēka, kuru redzēsi, pats nezini kad, ir mazliet grūtāk kā pavadīt tuvu cilvēku uz autobusu uz Rēzekni. Bet es turos. Apkārtējie raud, bet es turos.
Jo zinu, ka drīz, pavisam drīz tiksimies.
Jo tā tam vienkārši būs lemts notikt.

Atā, mans tuvais cilvēk.

5/04/2009

Hokejs.

Latvijas izlases liktenis šobrīd ir ir Amerikas rokās. Turēsim īkšķus, lai Šveice zaudētu!
Šobrīd gan izskatās diezgan drūmi, jo noraidīti ir divi amerikāņi un tikko Šveice iemeta vienus vārtus.
Lai Allāhs ir ar mums!

Papildinājums - 
Allāhs BIJA ar mums un Latvija iekļūst ceturtdaļfinālā! :) Latvija gavilē!

Alkohols.

Tu nekad neizmācīsi cilvēku, kuram patīk dzert.
Vēl jo vairāk, Tu nekad neizmācīsi vīrieti, kuram patīk dzert.

Melanholija?















Brīvdienās satiku VIŅU. Tikšanās bija ļoti neveikla, jo nebiju VIŅU redzēju gadus 3, iespējams, mazliet vairāk. Kāpēc? Tāpēc, ka VIŅŠ ir precējies un VIŅAM ir bērns - ļoti skaists dēls (noteikti atsities tēvā). Un tad šķiroties, VIŅŠ mani samīļoja.
Ak, tās smaržas, ak tā elpa man uz kakla. Un tad es sajutos kā maza meitene, kurai ļist kājas. VIŅŠ steidzās uz sievas koncertu, kuru kavēja, runājoties ar mani. Tajā brīdī man gribējās iekāpt VIŅA automašīnā un braukt ar VIŅŠ uz otru pasaules malu.
Ak...

Izaugsme.

Divi vissmagākie pārbaudījumi, kas sastopami garīgās attīstības ceļā, - pacietību gaidīt uz īsto brīdi un dūšu nepievilties redzētajā.
/Paulu Koelju "Veronika grib mirt"

5/02/2009

Atbildība.

Dažreiz, lai izpatiktu kādam, mēs uzņemamies pārlieku daudz. Un tad pienāk brīdis, kad prātā iešaujas doma: I am so fucked up! Un šobrīd es tā jūtos. Esmu strupceļā.

Kustība.

Vakar pie dabas esot, atskārtu, ka man patīk fotogrāfēt. Protams, man jau pirms tam patika, bet laikam esmu atradusi savu nišu - daba. Vienam patīk knipsēt portretus, citam kurstību, citam dabu.
Variet ievērtēt manu sniegumu.
Gribētos cerēt, ka kādreiz došos uz fotokursiem un varēšu ar knipsēšanu nodarboties mazliet vairāk kā tikai patikšanas līmenī.

4/30/2009

Ice-hockey.

Everyone in Latvia, at least, almost everyone in Latvia is watching ice-hockey and crossing fingers for Latvian team. This year we beated Sweden team, what was like "mission impossible". But we did it :)
And now I am crossing fingers that we will win Switzeland and Russia and France. I hope it won't be any kind of a problem.
Strange, last time when I was crossing my fingers for Latvian team was when I lived in Tukums (small village where I was born, around 70 km from Riga). And it was 6 years ago. I am still not a patriot but that feeling when you belong someone, I guess is most important in this world.

4/27/2009

Ašā ideja.

Šodien šķirstīju žurnālu Klubs. viņi izludina pieteikšanos uz Klubs gada meiteni 2009. Man jau radās ideja bildēm. Tādām mazliet kailām. Intīmām.
Ne jau piedalīšanās, tāpēc, ka man uzmanība trūktu. Tāpēc, ka balva ir lieliska - lēciens ar izpletni.

Vai man vajadzētu/nevajadzētu to darīt?
P.S. un tad es kā Samanta no "Sex and the City" varētu savu "kailo" bildi pielikt pie ieejas un katrs, kurš ciemotos redzētu manas ķermeņa formas. Manu intīmo pusi.

4/23/2009

Naktsdzīve.

Naktsdzīvei tomēr ir sava burvība un sava aura. Naktī cilvēki runā savādāk kā dienā.
Maigāk. Ar vairāk emocijām. Spilgtāk. Izjustāk.

Vecmeita.

Man ir pazīstama viena sievete, kurai ir, ja nemaldos 26 vai 27. Viņa visu laiku sūkstās par to, ka ir vecmeita. Un, teikšu atklāti, lai gan uz mani konkrēti šī sūkstīšanās neattiecas, tas mani nudien tracina.
Un tad es vakar, ejot pa ielu, ieraudzīju viņu nākam man pretim pa ielu. Vai zini, ieraugot viņu, es nešaubos, ka viņa arī paliks vecmeitās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks par sevi nemaz nerūpējas. Izpūruši mati, sejas izteiksme nekāda.
Veiksmi, meitiņ, palikt vecmeitās!

LU pasniedzēja.

Vienkārši satriecoši un nepārspējami.
Nedēļas sākumā nosūtu e-pastu ar lūgumu atbildēt uz manis interesējošu jautājumu, kad īsti konkrētajā priekšmetā ir kontroldarbs, respektīvi, šonedēļ vai nākamo. Un viņa man atbild TIKAI 3 dienas vēlāk, 12 stundas pirms iespējamā kontroldarba sākuma ar tekstu, ka visām grupām kontroldarbi ir vielaicīgi.
Fak, viņa pat nevar uzrakstīt, jā vai nē, bet bakstās kā tāda pusaugu skuķe. BĻIN! Es neārdītos, ja vien es nezinātu, ka divām grupām šonedēļ un divām nākamnedēļ ir kontroldarbs. Kur tad ir vienotība? WTF?

4/21/2009

Heart vs. Mind


Strange. I am people who makes a decisions bassed on my feeling. Sometimes but very rare I trust also my mind, my rational side. But have you notice when you do something what is in line with your heart but against your mind, your mind is screaming from inside? And it is especially relate to love.
And here is my question - in love - do I need to trust my mind or my heart? I don't think this is easy question. Because at the end you will realise that mind or heart won't be happy with your decision.
So, how to find harmony and peace?

Profesionālais kretīnisms.

Šodien Krimināltiesību seminārā tika apspriesta interesanta tēma - izvarošana. Protams, tēma interesanta, ne jau tāpēc, ka mums (kursa biedriem) būtu kādas novirzes, bet gan tāpēc, ka.. ja vīrietis izvaro sievieti, tas tiek traktēts kā Krimināllikuma (turpmāk, KL) 159. pants par izvarošanu. Savukārt, ja sieviete veic tādas pašas darbības ar vīrieti, tad tas vairs netiek interpretēts kā izvarošana, bet gan vardarbīga dzimumtieksmju apmierināšana KL 160. panta izpratnē. Un arī sodi, kas pienākas, par konkrēto darbību veikšanu ir atšķirīgi. Respektīvi, vīrieša nodarījums (KL 159. pants) tiek sodīts ar brīvības atņemšanu līdz 7 gadiem, savukārt sievietes (KL 160. pants) tiek sodītas ar brīvības atņemšanu līdz 6 gadiem. Tātad, šajā ziņā ir dzimuma nelīdztiesība, kā arī pārkāptas Cilvēktiesības (dzimumu līdztiesība).
Domāju, ka rietumu tiesību speciālistiem būtu ko pateikt par šo likuma interpretāciju!
Lieki piebilst, Latvijā nav tiesu prakses par izvarošanām, kuras būtu veikušas sievietes.

4/20/2009

Music in my grave.

"Many people die with their music still in them. Why is this so? Too often it is because they are always getting ready to live. Before they know it, time runs out."

Oliver Wendell Holmes

A foolish fearless project begins...

"Start a huge, foolish project like Noah.
It makes absolutely no difference
what people think of you."

/Rumi    

This morning I woke up and...

"Never doubt that a small group of thoughtful
committed citizens can change the world. 
Indeed, it is the only thing that ever has."

Margaret Mead

4/19/2009

Be or not to be.

"It`s better to be hated for what you are, than to be loved for what you`re not..."
                                                                                                       /Kurt Cobain

Brum. Brum!

before you buy the car, you take it for a test drive.

Kerija. Retrospekcija.


Nekad neesmu bijusi mūziklu mīlētāja, tomēr šim mūziklam bija izcilības garša. Ditas Lūriņas aktierspēle un dziedāt māka bija pārsteidzoša un ļoti aizkustinoša.
Un dejotmāksla - pirmā doma bija, kur es varētu iet mācīties dejot. Jo dejošana jau nav tikai fiziskias treniņš. Dejošana ir arī kas dvēseliski skaists. Šķīsts un attīrošs.
Raimonds Pauls negurstoši spēlēja visas divas stundas un pirmo reizi man pret viņa mūziku nebija riebums. Pat ne bišķīt.
Mans vērtējums šai izrādei ir 8 - ļoti laba. Un Nacionālais teātris ar savu auru mani savaldzināja.

4/18/2009

Oda zagļiem.

Vai nav lieliski?
Vispirms manam auto noskrūvē spoguļus. Tagad otram auto pa nakti izsists pakaļējais stikls un nozagtas ziemas riepas!
Bāc, zagļi ir tādi idioti!!! Kaut jums rokas nopūtu!

4/17/2009

Važas.

Nemēģini mani ielikt rāmī, ja negribi dzirdēt visu, kas man būs sakrājies!
Jā, es esmu tāds cilvēks, kuram, ja nedara kaut ko pa prātam, tad es parādīšu visas savas spuras. Jā, es zinu, ka tas nav labi. Un tomēr, mans mugurkauls, lai cik spurains un sāpīgs tas kādreiz nebūtu izrādījies, tas man vienmēr ir palīdzējis jebkādās dzīves situācijās.
Tāpēc pat nemēģini mani ierobežot vai uzlikt važas. Man ir savs raksturs, kuru, tici man, es nebaidīšos parādīt!

Izcilības cena ir atbildība.

Neatkarīgi no tā, kas tu esi un kāda ir tava pagātne, tev tik un tā ir vara izvēlēties, kā tu reaģēsi uz saviem dzīves notikumiem. Šī spēja izvēlēties interpretācijas veidu savas dzīves notikumiem ir mūsu lielākais cilvēku talants.

4/16/2009

Ekstrēmi.

Miljono reizi pārliecinājos, ka man izdodas pārsteigt cilvēkus :D
Tātad, braucu uz benzīntanku piepumpēt ritenim, kurš bija visu ziemu dzīvoklī noputējis. Braucu kādas minūtes 15 un pēkšņi jūtu tādu kā bezspēku. Bet nevis tādu, kad piekūst kājas un vajag mazliet atpūsties, bet tādu, ka nāk ģībiens virsū. Nokāpju no riteņa. Sajūtas nemainās. Un tad... SKAT! Man visa labā roka vienās asinīs. Izrādās, ka man ne no kā pēkšņi pa diviem pirkstiem sākušas tecēt asinis. No kā - nav ne jausmas. Devos uz Statoil benzīntanku, kur piegāju pie pārdevēja vārdā Juris un vaicāju, vai es varētu izmantot viņu aptieciņu. Viņš uzstājīgi vaicāja: kāpēc gan jums tā ir nepieciešama. Un tad es parādīju roku, no kuras mazliet pilēja asinslāses. Brr...! Zini, gluži kā tajās šausmu filmās. Paskaidrojumi vairs nebija nepieciešami. Dabūju i ūdeņradi, i marles saiti.
Viss kārtībā. Roka gan izskatās mazliet krimināla, bet... laiks dziedē visas brūces, vai ne? :)
Tikai... jautājums paliek neatbildēts... no kā man sāka asiņot roka??? 

Paradokss.

Cilvēki pārāk bieži aizmirstas sapņos par nākotni un atmiņās par pagātni. Ja pagātnē bijis kāds spraigs notikums, tad cilvēks pārlieku ilgi kavējas atmiņās un pamazām aizmirst - kā tas ir - DZĪVOT! Sakuvārt, ar nākotni ir tā, ka cilvēks pārāk daudz aizsapņojas par to kā būs, ja būs vai kā būs, kad būs. Un cilvēks ir tik ļoti parauts gaisā, ka aizmirst, ka katra diena, kura ir te, tagadnē, ir kā skaists mirklis, kurš mums ir jānodzīvo.
Zinu, ka nav viegli atrast līdzsvaru. Un tomēr... es tādu esmu atradusi. Vismaz man tā domāt.

4/14/2009

Bildinājums.

21 gada vecumā piedzīvoti divi bildinājumi, manuprāt, ir pietiekams daudzums, īpaši tad, ja tas ir bijis nevis attiecībās, bet gan apstākļu sakritības dēļ.
Pēdējais bildinājums bija laikam tieši tāds, kādu biju iedomājusies starp diviem svešiniekiem. Tas notika 2008. gada oktobra vidū. Kad devos no Norvēģijas uz Latviju. Sanāca ilgāku laiku uzkavēties lidostā. Tāpēc iekārtojos ērtāk savā mīļākajā lidostā uz soliņa pie izlidošanas saraksta. Kad pie manis piesēdās ļoti galants vīrietis. Ap 35. Vēlāk viņš atklāja, ka viņam ir 37. Zviedrs. Sākām runāties. Dīvaini, bet saruna nemaz nebija neveikla. Tā bija sākot par to, ka esmu tik maza, ka, lai iesēstos krēslā, man kājas nespēj skart zemi, gan par to kā ir dzīvot Latvijā un Zviedrijā. Jau pirmajās minūtēs man tik ļoti iepatikās šis vīrietis. Viņš ar aizrautību stāstīja par Zviedriju. Un tad es viņam atklāju savu kaislību pret Zviedriju. Pārmijām pāris vārdus zviedriski. Saņēmu uzslavu.
Un tad pēc neilga laika viņš teica, ka sen neesot saticis tik gudru jaunu sievieti. Viņam likās dīvaini, ka tik skaista sieviete var būt ar savu mugurkaulu un vēl tik izglītota tik dažādās jomās. Man tie, protams, likās absolūti glaimi, tomēr... kaut kas man viņā pievilka.
Un tad viņš uz mani paskatījās. Saņēma manu roku savējā un teica tos maģiskos vārdus: vai tu kļūsi par manu sievu? Es tiešām neticēju tam, ko es dzirdēju. Viņa lidmašīna izlidoja pēc stundas, viņam jau bija jādodas uz savu geitu. Viņš teica, ka ir gatavs nopirkt lidmašīnas biļeti, lai ko tas viņam arī maksātu. Viņš bija gatavs mani ņemt līdzi uz manu sapņu vietu - Zviedriju.
Bet es nobijos. Protams, tas bija skaisti. Bet būsim reālisti - kā gan es varu doties līdzi svešiniekam uz pilnīgi citu valsti absolūti nezinot neko par šo cilvēku?
Tā nu es izlēmu doties uz savu Rīgu. Štrunts, ka viena. Toties ar vēl vienu bildinājumu, no skaistā zviedra.
AK!

Ārsts. Mediķis. Eņģelis?

Ārsts patiesībā ir kas vairāk par labdari. Brīdī, kad ārstam jāpaziņo, ka no neglābjamas situācijas ir izglābt kāds pacients, ārstam ir jāsaglabā emocijas. Diez kā tas ir? Vai tiešām ārsti neiesaistās ar emocijām glābjot kādu? Vai tomēr viņiem rūp? Kāda ir sajūta zinot, ka esi kādam izglābis dzīvību - esi devis otru iespēju dzīvot?
Zinu, ka pirms vairāk kā pusgada mani bija pārņēmusi traka ideja - iestāties mediķos. Iespējams, tas bija seriālu iespaidā. Vai iespaids radās no nebeidzamām domām par to, kādas emocijas
pārdzīvo mediķis. Nezinu. Nudien nezinu.
Un tomēr, man tik ļoti gribētos vienu dienu iejusties mediķa ādā. Jo būt par mediķi (protams, nerunājot par atalgojumu), ir kas patiesi un neatkārtojami skaists.
Arī man dažbrīd ir tāda kā misijas sajūta, ka gribas kādam palīdzēt. Fiziski. Un tomēr - rokas par īsām. Jo nav man tās kvalifikācijas. Ak, tas paliks kā sapnis. Nekas, es par to nepārdzīvoju.
Un tomēr, es gribu zināt... vai mediķi jūtas kā eņģeļi?

4/09/2009

4/08/2009

Emocijas.

Prieks. Smaids. Asaras. Dusmas. Skumjas. Vilšanās. Gaidītprieks. Ilgas.
Ikvienas no šīm emocijām ir nepieciešamas ikdienas dzīvē.
Bez tām cilvēks nav dzīvs.
Emocijas ir mūsu dzīvības ūdens.

4/06/2009

People vs. World

Stop thinking that world owe you something.
Remember - world was here before you!

Thoughtful.

How far people is ready to go to destroy others?

Nākotnes vārdā...


















Uz sapuvušas sienas līmēt jaunas tapetes nav īsti smuki un prātīgi, jo ilgi neturēsies. Tomēr šoreiz ir jāpacenšas uzlīmēt tās kā nākas, lai pēc iespējas ilgāk tapetes turētos.
Ar gaišām domām, neiespringstot tapetes varētu izskatīties pat tīri pieklājīgas.

Bailes? Pārvarētas!

Šodien! Jā, šodien!
Šodien es pārkāpu pāri sev un pārvarēju vienas no savām bailēm.
Nezinu kas man bija uznācis, tomēr bija sajūta, ka šodien šīs bailes ir jāparvār :)

0:1 manā labā :)

4/04/2009

Perfect sunrise.

This morning, at 5:20 am, I was standing in my favorite place in the world and I was watching sunrise. It was so perfect. Just like from books or discovery channel. I felt so calm while I was looking how city is still in dark and all city lights in Daugavas glare looked so perfect. And somewhere between houses and trees the sun was trying to spred.
And during that time I was thinking about my life. Even if something will happen in my life radical, I will always have my memories and no one will be able to take them away. I hope these memories I will keep in my mind. Because you can't buy such a beauty for any mount of money.
We need to assess things and people who are around us, because one day you can wake up and everything will be gone.
Forever!

4/01/2009

I love them!

Kategorijas [turpinājums]

Pēdējo divu nedēļu laikā ir sanācis mazliet biežāk pavērot cilvēkus. Un esmu nonākusi pie secinājuma, ka mans "kategoriju" līdzšinējais iedalījums bijis nepilnīgs.
Šīm te kategorijām pievienojusies vēl viens "izmantotāji". Izmantotāji ir tādi cilvēki, kuri rada par sevi laba cilvēka iespaidu. Tu šim cilvēkam vari uzticēties. Viņš tev ir gatavs izpalīdzēt. Tāpat kā Tavi tuvākie cilvēki/draugi. Tu šo cilvēku sāc nostādīt augstāk par cilvēkiem, kas Tevi pazīst gadiem ilgi un ar kuriem esi gājis caur elli. Protams, tāds ir šo, izmantotāju, mērķis. Un tad, kad šis cilvēks "atkož" Tevi, Tu tiec izmantots. Sākumā ta notiek ļoti nemanāmi ar tekstiem "vai Tu varētu izdarīt to? Vai Tu varētu izdarīt šito?" Tomēr ir brīdis, kad cilvēks piefiksēt (ir arī tādi, kurus aiz deguna var vazāt kaut visu dzīvi), ka kaut kas nav kārtībā. Diemžēl lielākajā vairākumā ir jau par vēlu, jo Tavs deguns jau sen ir aizkabināt pie tā "lieliskā un uzticamā drauga" āķa. Protams, skumji. Un diemžēl man ir jāsaka, ka unikālas receptes nav manos dzīves pieredzes krājumos.
Bet paļaušos, ka nu es, uz attapību.
Izturību, izturību, izturību!

Ideāls vakars.













Dīvāns. Glāze vīna. Nē. Bailey's. After Eights šokolāde. Milka šokolāde. Cigarešu dūmi. Rums ar kolu. Un es viena. Pufikā.

Jauku vakaru.

Life goes on.


In last few weeks I realized that life is so f*cking great! And I love it.
Because, remember
life is too short to be anything but happy



3/31/2009

Grey's Anatomy














Last episode of Grey's Anatomy was so deep and it touched me a lot. I love this tv show because in it, actors are telling about so simple but on the other way, so important things. Mostly about price of life and death. Sometimes it helps me realize how much I miss from my life just laying down and doing nothing.

And this song and this song are just perfect!

3/29/2009

Vasaras gaidās.

Tik ļoti ilgojos pēc silta laika, kad:
  • varēšu uzvilkt kādu no kleitām, kuras šī gada pirmajos mēnešos manu skapi ir papildinājušas krietnā skaitā;
  • varēšu uzvilkt savas seksīgās augstpapēžu kurpītes
  • varēšu justies brīvi un silti jebkurā vietā
I will cross my fingers for summer! Darling, please come sooner :)

Life/Dzīve













Pat tad, ja ikdienā tev ir savs viedoklis un tev ir pa spēkam pateikt nē, tomēr... dzīve piespēlē situācijas, kad gribi pateikt nē, bet nezini kā.
un tas jau ir tāpēc, ka domājam par citiem cilvēkiem - ak, ko par mani padomās!

Stop doing that and start live your own life!
With your own resposibilities and mistakes!
Live your life!
Starting NOW!