2/28/2009

Skats no malas.

Internetā iepazinos, pareizāk sakot, ar mani iepazinās, viens vīriešu kārtas pārstāvis. Tam sekoja draudzīga sarakste par ekonomiku, politiku un pārējām svarīgām un ne tik svarīgām lietām. Un tad, protams, jautājums no viņa puses - kādi puiši Tev patīk?
Godīgi sakot, es samulsu. Bet ātri vien pagriezu šo pašu kārti pret viņu.
Viņa atbilde bija tik pārsteidzoša, ka es nespēju ar to nepadalīties:
"Meitenei ir jābūt bez kaitīgiem ieradumiem, ar veseliem nerviem un vēlmi kopt attiecības."
BAMS! Pirmā doma, kas iešāvās bija - kā gan cilvēks, piemēram, pirmajā randiņā spēj noteikt vai otram, kuru pazīsti, pieņemsim 40 minūtes, ir veseli vai neveseli nervi. Man šķiet, to noteikt ir grūti pat ārstam.
Lūk, kā viņš man paskaidroja, esot svarīgi kā meitene runājot, kā smejoties (yeah right! es dažreiz mēdzu smieties kā traka, tātad, ar mani kaut kas jau nav riktīgi?), kā kustās un iet (iespējams, vakar durvīs ievēru kāju. tad uzreiz esmu norakstāma?), manieres un citas lietas.
Mans verdikts ir tāds - esmu nudien pārsteigta par cilvēku izvirzītajām prasībām. Puisis paliks vecpuišos, ka es saku!

Consequence.

Nav nozīmes tam, kam mēs ticam. Nav nozīmes, kas nosaka to, ka es šodien nokavēju autobusu. Katrs tic tam, kam tic. Tas var būt Dievs, liktenis, pats sev. Iespējams, cilvēks netic nevienam. Tam nudien NAV nozīmes. Tāpēc, ka, lai kam mēs arī (ne)ticētu, katra mūsu darbība/rīcība izraisa sekas.
Ikvienam, kurš mēģinātu mani pārliecinātu par pretējo, nāktos vilties. Ļoti.
Tāpēc, ka ikkatrai lietai, kuru izdaru es, ir nozīme. Mēs visi esam tik ļoti saistīti.
Iespējams, šodien laikā neatbrauca autobuss tieši tāpēc, ka es nepaēdu brokastis...
Un tāpēc, mums ir jābūt atbildīgiem, ne tikai par to, ko daram vai nedaram, bet arī par iespējamajām sekām, kas varētu/nevarētu notikt konkrētajā gadījumā.

2/17/2009

Sena patiesība.

Šajā nedēļas nogalē manā dzīvē raisījās ļoti spraigi notikumi.
Bet ne par tiem galu galā ir stāsts.
Stāsts ir par to, ka lieku reizi pierādījās mūsu senču izsenais teiciens: cita acī skabargu redz, savā baļķi neredz. Diemžēl šī atklāsme bija tik ļoti sāpīga. Un tomēr.. dzīve taču iet uz augšu. Un dzīvē viss notiek tā kā un tad kad tam ir jānotiek.
Galvenais ir iemācīties dzīvot sev. Dzīvot saskaņā ar sevi.