3/31/2009

Grey's Anatomy














Last episode of Grey's Anatomy was so deep and it touched me a lot. I love this tv show because in it, actors are telling about so simple but on the other way, so important things. Mostly about price of life and death. Sometimes it helps me realize how much I miss from my life just laying down and doing nothing.

And this song and this song are just perfect!

3/29/2009

Vasaras gaidās.

Tik ļoti ilgojos pēc silta laika, kad:
  • varēšu uzvilkt kādu no kleitām, kuras šī gada pirmajos mēnešos manu skapi ir papildinājušas krietnā skaitā;
  • varēšu uzvilkt savas seksīgās augstpapēžu kurpītes
  • varēšu justies brīvi un silti jebkurā vietā
I will cross my fingers for summer! Darling, please come sooner :)

Life/Dzīve













Pat tad, ja ikdienā tev ir savs viedoklis un tev ir pa spēkam pateikt nē, tomēr... dzīve piespēlē situācijas, kad gribi pateikt nē, bet nezini kā.
un tas jau ir tāpēc, ka domājam par citiem cilvēkiem - ak, ko par mani padomās!

Stop doing that and start live your own life!
With your own resposibilities and mistakes!
Live your life!
Starting NOW!

loneliness.

we are part of something
but being alone it is way much harder
because
people keep you going
people are better than no people

3/24/2009

Sapnis?

Tumšs vakars. Pastaiga naksnīgajās Rīgas ielās. Sniega pārslas nosēžas uz maniem matiem. Solu solī ar mani iet VIŅŠ. Uz brīdi iestājas neveikls klusums. Varu saklausīt viņa elpu.
Un tad viņš uz mani paskatās kā uz mani sen neviens nav paskatījies. Apskāviens. Buča. Tāda neveikla, tomēr atmiņā paliekoša. Mājās palienot zem segas negaidīta īsziņa. Smaids. Smaids un prieks.
Ak....

SOFA.

my dear friend,
be careful, because untill you will get comfortable in that sofa, it will disapear.
that is the reason why you should sit on the floor.
than everything will be just fine.

Laiks? Laiks!

Laiks. Laiks. Laiks.
Ja es tuvāko mēnešu laikā dzirdēšu šo vārdu, es kādu nositīšu.
Šis ir oficiāli mans nemīļākais (un tas vēl ir maigi teikts) vārds pēdējo nedēļu laikā.

Tāpēc lūdzu, nekaitini mani un nesaki man šo vārdu. EVER!

3/18/2009

prejudice?!?!














isn't thats strange?
if you see older man with young girl, you think, oh they are together only because of his money
but when we see older woman with young guy, we think that something is wrong there

are we really so prejudice addicted?
and honeslty, we should less think about what others think about us and start to enjoy love around us and give all our love. no matter what.

who cares if I am seeing older man? not me. because I don't love men because of their money, I love them because of their heart.

future.

I will pack my stuff. and go far, far away.
don't ask me where, don't ask me why.
just let me go.
forever.

3/14/2009

Pagātne.

Lai cik mēs tālu dotos. Vai ir iespējams aizmukt no pagātnes? Vai tas nenozīmētu aizmukt no sevis? Vai ir iespējams aizmukt no sevis?

3/09/2009

3/07/2009

Uzreiz ģēnijs?

"Viss ģeniālais ir vienkāršs" kāds pārgudrs 20. gs. vīrs ir teicis šos vārdus.
Tam, protams, nevar nepiekrist. Tomēr... 
vai to vienkāršo, kas it kā ir ģeniāls, mēs neceļam pārāk augstu debesīs? 
Vai nav tā, ka no nekā uztaisam kaut ko un tad priecājamies "ak, cik ģeniāli"?

3/05/2009

How high is price of love?

When you are blindly inlove. How far would you be ready to go to fulfill dreams of your lover?

TRUTH.

what you hide, 
makes you innocent

what you reveal, 
makes you guilty

and the truth lies somewhere in between

Take the moment of your life.

Tu aizver acis. Tu ej pa pļavu. Vārpas un smilgas sniedzas līdz krūtīm.
Tu ar pirkstu galiem pieskries dabai. Tavas rokas ir saikne ar dabu. 
Tu jūti kā vējš glāsta Tavu seju.
Tu dzirdi kā tālumā, tai bērzā, čivina strazds.
Tu ej. Tu ej un esi laimīgs.
Jo Tev pieder bagātība, kuru nevar nopirkt par naudu.
Tev pieder viss skaistais.
Tu esi.
Tu.

3/02/2009

Atzīšanās.

Dzīve. Attiecības. Notikumi. Cilvēki.
Tie, kas mēs esam, veido mūsu tuvākie. Kā arī mēs veidojam savus tuvākos. Kā māla figūriņas. Tomēr.. kāpēc ir tā, ka cilvēks reti, kad pasaka savam tuvākajam: "es mīlu Tevi" vai "Tu man esi ļoti labs draugs, paldies par to"? Kāpēc cilvēkiem ir bail izrādīt emocijas? Vai tas ir tāpēc, ka mēs vienmēr gribam uzskatīties stipri un neievainojami? Vai tāpēc, ka mums liekas "ai, pateikšu vēlāk"? Diemžēl, ir jāsecina, ka cilvēkiem ir tendence neatzīties savās visdziļākajās emocijās. Cilvēkiem ir tendence visu atstāt uz pēdējo brīdi. Tāpat kā studentam kursa darba nodošana.
Esmu aizdomājusies par šo tematu, jo uzskatu, ka es pati pārāk maz novērtēju sev tuvos un mīļos. Man ir bail uzticēties cilvēkiem - esmu izgājusi dzīves skolu. Un ne tos vieglākos mājasdarbus esmu pildījusi. Tagad sadzīvoju ar sekām - liekas, ka pārlieku bieži uzbāžos apkārtējiem, liekas, ka varu viena visu izdarīt (lai gan ļoti bieži jūtu, ka pārdegšana jau klauvē pie durvīm), liekas, ka visi citi ir labāki par mani. Un, jā, liekas, ka nevienam citam nevaru uzticēties.
Bez uzitcēšanās apkārtējiem dzīvot ir pārlieku grūti. Tomēr, lai uzticētos, ir jāpārkāpj sev pāri. Atzīšos, uzticos es tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem cilvēkiem. Agrāk tā nebija. Agrāk es uzticējos gandrīz ikvienam, kurš ienāca manā dzīvē. Un tieši tad arī man bija tas gods iepazīties ar "nodevējiem" un "hroniskiem pāri darītājiem". Es nesūkstos par to, cik dzīvē grūti ir gājis, Jo ikvienam no mums ir nācies no tuva cilvēka saņemt dunci mugurā.
Es tikai vēlētos iemācīties atkal piecelties, notīrīt ceļgalus un taisnu muguru soļot dzīvē. Es gribu iemācīties atkal uzticēties. Es gribu atkal iemācīties novērtēt savus mīļos cilvēkus. Es vēlos iemācīties nemelot - ne jau citiem, bet sev.

P.S. dīvaini, gada mijā, lejot laimītes, manam zirdziņam puncītī bija novēlējums šim gadam "lai apmānītu sevi, ar viltību vien nepietiek". Laikam mana misija šogad ir iemācīties piecelties un iet. Iet un skriet. Dzivē.