4/30/2009

Ice-hockey.

Everyone in Latvia, at least, almost everyone in Latvia is watching ice-hockey and crossing fingers for Latvian team. This year we beated Sweden team, what was like "mission impossible". But we did it :)
And now I am crossing fingers that we will win Switzeland and Russia and France. I hope it won't be any kind of a problem.
Strange, last time when I was crossing my fingers for Latvian team was when I lived in Tukums (small village where I was born, around 70 km from Riga). And it was 6 years ago. I am still not a patriot but that feeling when you belong someone, I guess is most important in this world.

4/27/2009

Ašā ideja.

Šodien šķirstīju žurnālu Klubs. viņi izludina pieteikšanos uz Klubs gada meiteni 2009. Man jau radās ideja bildēm. Tādām mazliet kailām. Intīmām.
Ne jau piedalīšanās, tāpēc, ka man uzmanība trūktu. Tāpēc, ka balva ir lieliska - lēciens ar izpletni.

Vai man vajadzētu/nevajadzētu to darīt?
P.S. un tad es kā Samanta no "Sex and the City" varētu savu "kailo" bildi pielikt pie ieejas un katrs, kurš ciemotos redzētu manas ķermeņa formas. Manu intīmo pusi.

4/23/2009

Naktsdzīve.

Naktsdzīvei tomēr ir sava burvība un sava aura. Naktī cilvēki runā savādāk kā dienā.
Maigāk. Ar vairāk emocijām. Spilgtāk. Izjustāk.

Vecmeita.

Man ir pazīstama viena sievete, kurai ir, ja nemaldos 26 vai 27. Viņa visu laiku sūkstās par to, ka ir vecmeita. Un, teikšu atklāti, lai gan uz mani konkrēti šī sūkstīšanās neattiecas, tas mani nudien tracina.
Un tad es vakar, ejot pa ielu, ieraudzīju viņu nākam man pretim pa ielu. Vai zini, ieraugot viņu, es nešaubos, ka viņa arī paliks vecmeitās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks par sevi nemaz nerūpējas. Izpūruši mati, sejas izteiksme nekāda.
Veiksmi, meitiņ, palikt vecmeitās!

LU pasniedzēja.

Vienkārši satriecoši un nepārspējami.
Nedēļas sākumā nosūtu e-pastu ar lūgumu atbildēt uz manis interesējošu jautājumu, kad īsti konkrētajā priekšmetā ir kontroldarbs, respektīvi, šonedēļ vai nākamo. Un viņa man atbild TIKAI 3 dienas vēlāk, 12 stundas pirms iespējamā kontroldarba sākuma ar tekstu, ka visām grupām kontroldarbi ir vielaicīgi.
Fak, viņa pat nevar uzrakstīt, jā vai nē, bet bakstās kā tāda pusaugu skuķe. BĻIN! Es neārdītos, ja vien es nezinātu, ka divām grupām šonedēļ un divām nākamnedēļ ir kontroldarbs. Kur tad ir vienotība? WTF?

4/21/2009

Heart vs. Mind


Strange. I am people who makes a decisions bassed on my feeling. Sometimes but very rare I trust also my mind, my rational side. But have you notice when you do something what is in line with your heart but against your mind, your mind is screaming from inside? And it is especially relate to love.
And here is my question - in love - do I need to trust my mind or my heart? I don't think this is easy question. Because at the end you will realise that mind or heart won't be happy with your decision.
So, how to find harmony and peace?

Profesionālais kretīnisms.

Šodien Krimināltiesību seminārā tika apspriesta interesanta tēma - izvarošana. Protams, tēma interesanta, ne jau tāpēc, ka mums (kursa biedriem) būtu kādas novirzes, bet gan tāpēc, ka.. ja vīrietis izvaro sievieti, tas tiek traktēts kā Krimināllikuma (turpmāk, KL) 159. pants par izvarošanu. Savukārt, ja sieviete veic tādas pašas darbības ar vīrieti, tad tas vairs netiek interpretēts kā izvarošana, bet gan vardarbīga dzimumtieksmju apmierināšana KL 160. panta izpratnē. Un arī sodi, kas pienākas, par konkrēto darbību veikšanu ir atšķirīgi. Respektīvi, vīrieša nodarījums (KL 159. pants) tiek sodīts ar brīvības atņemšanu līdz 7 gadiem, savukārt sievietes (KL 160. pants) tiek sodītas ar brīvības atņemšanu līdz 6 gadiem. Tātad, šajā ziņā ir dzimuma nelīdztiesība, kā arī pārkāptas Cilvēktiesības (dzimumu līdztiesība).
Domāju, ka rietumu tiesību speciālistiem būtu ko pateikt par šo likuma interpretāciju!
Lieki piebilst, Latvijā nav tiesu prakses par izvarošanām, kuras būtu veikušas sievietes.

4/20/2009

Music in my grave.

"Many people die with their music still in them. Why is this so? Too often it is because they are always getting ready to live. Before they know it, time runs out."

Oliver Wendell Holmes

A foolish fearless project begins...

"Start a huge, foolish project like Noah.
It makes absolutely no difference
what people think of you."

/Rumi    

This morning I woke up and...

"Never doubt that a small group of thoughtful
committed citizens can change the world. 
Indeed, it is the only thing that ever has."

Margaret Mead

4/19/2009

Be or not to be.

"It`s better to be hated for what you are, than to be loved for what you`re not..."
                                                                                                       /Kurt Cobain

Brum. Brum!

before you buy the car, you take it for a test drive.

Kerija. Retrospekcija.


Nekad neesmu bijusi mūziklu mīlētāja, tomēr šim mūziklam bija izcilības garša. Ditas Lūriņas aktierspēle un dziedāt māka bija pārsteidzoša un ļoti aizkustinoša.
Un dejotmāksla - pirmā doma bija, kur es varētu iet mācīties dejot. Jo dejošana jau nav tikai fiziskias treniņš. Dejošana ir arī kas dvēseliski skaists. Šķīsts un attīrošs.
Raimonds Pauls negurstoši spēlēja visas divas stundas un pirmo reizi man pret viņa mūziku nebija riebums. Pat ne bišķīt.
Mans vērtējums šai izrādei ir 8 - ļoti laba. Un Nacionālais teātris ar savu auru mani savaldzināja.

4/18/2009

Oda zagļiem.

Vai nav lieliski?
Vispirms manam auto noskrūvē spoguļus. Tagad otram auto pa nakti izsists pakaļējais stikls un nozagtas ziemas riepas!
Bāc, zagļi ir tādi idioti!!! Kaut jums rokas nopūtu!

4/17/2009

Važas.

Nemēģini mani ielikt rāmī, ja negribi dzirdēt visu, kas man būs sakrājies!
Jā, es esmu tāds cilvēks, kuram, ja nedara kaut ko pa prātam, tad es parādīšu visas savas spuras. Jā, es zinu, ka tas nav labi. Un tomēr, mans mugurkauls, lai cik spurains un sāpīgs tas kādreiz nebūtu izrādījies, tas man vienmēr ir palīdzējis jebkādās dzīves situācijās.
Tāpēc pat nemēģini mani ierobežot vai uzlikt važas. Man ir savs raksturs, kuru, tici man, es nebaidīšos parādīt!

Izcilības cena ir atbildība.

Neatkarīgi no tā, kas tu esi un kāda ir tava pagātne, tev tik un tā ir vara izvēlēties, kā tu reaģēsi uz saviem dzīves notikumiem. Šī spēja izvēlēties interpretācijas veidu savas dzīves notikumiem ir mūsu lielākais cilvēku talants.

4/16/2009

Ekstrēmi.

Miljono reizi pārliecinājos, ka man izdodas pārsteigt cilvēkus :D
Tātad, braucu uz benzīntanku piepumpēt ritenim, kurš bija visu ziemu dzīvoklī noputējis. Braucu kādas minūtes 15 un pēkšņi jūtu tādu kā bezspēku. Bet nevis tādu, kad piekūst kājas un vajag mazliet atpūsties, bet tādu, ka nāk ģībiens virsū. Nokāpju no riteņa. Sajūtas nemainās. Un tad... SKAT! Man visa labā roka vienās asinīs. Izrādās, ka man ne no kā pēkšņi pa diviem pirkstiem sākušas tecēt asinis. No kā - nav ne jausmas. Devos uz Statoil benzīntanku, kur piegāju pie pārdevēja vārdā Juris un vaicāju, vai es varētu izmantot viņu aptieciņu. Viņš uzstājīgi vaicāja: kāpēc gan jums tā ir nepieciešama. Un tad es parādīju roku, no kuras mazliet pilēja asinslāses. Brr...! Zini, gluži kā tajās šausmu filmās. Paskaidrojumi vairs nebija nepieciešami. Dabūju i ūdeņradi, i marles saiti.
Viss kārtībā. Roka gan izskatās mazliet krimināla, bet... laiks dziedē visas brūces, vai ne? :)
Tikai... jautājums paliek neatbildēts... no kā man sāka asiņot roka??? 

Paradokss.

Cilvēki pārāk bieži aizmirstas sapņos par nākotni un atmiņās par pagātni. Ja pagātnē bijis kāds spraigs notikums, tad cilvēks pārlieku ilgi kavējas atmiņās un pamazām aizmirst - kā tas ir - DZĪVOT! Sakuvārt, ar nākotni ir tā, ka cilvēks pārāk daudz aizsapņojas par to kā būs, ja būs vai kā būs, kad būs. Un cilvēks ir tik ļoti parauts gaisā, ka aizmirst, ka katra diena, kura ir te, tagadnē, ir kā skaists mirklis, kurš mums ir jānodzīvo.
Zinu, ka nav viegli atrast līdzsvaru. Un tomēr... es tādu esmu atradusi. Vismaz man tā domāt.

4/14/2009

Bildinājums.

21 gada vecumā piedzīvoti divi bildinājumi, manuprāt, ir pietiekams daudzums, īpaši tad, ja tas ir bijis nevis attiecībās, bet gan apstākļu sakritības dēļ.
Pēdējais bildinājums bija laikam tieši tāds, kādu biju iedomājusies starp diviem svešiniekiem. Tas notika 2008. gada oktobra vidū. Kad devos no Norvēģijas uz Latviju. Sanāca ilgāku laiku uzkavēties lidostā. Tāpēc iekārtojos ērtāk savā mīļākajā lidostā uz soliņa pie izlidošanas saraksta. Kad pie manis piesēdās ļoti galants vīrietis. Ap 35. Vēlāk viņš atklāja, ka viņam ir 37. Zviedrs. Sākām runāties. Dīvaini, bet saruna nemaz nebija neveikla. Tā bija sākot par to, ka esmu tik maza, ka, lai iesēstos krēslā, man kājas nespēj skart zemi, gan par to kā ir dzīvot Latvijā un Zviedrijā. Jau pirmajās minūtēs man tik ļoti iepatikās šis vīrietis. Viņš ar aizrautību stāstīja par Zviedriju. Un tad es viņam atklāju savu kaislību pret Zviedriju. Pārmijām pāris vārdus zviedriski. Saņēmu uzslavu.
Un tad pēc neilga laika viņš teica, ka sen neesot saticis tik gudru jaunu sievieti. Viņam likās dīvaini, ka tik skaista sieviete var būt ar savu mugurkaulu un vēl tik izglītota tik dažādās jomās. Man tie, protams, likās absolūti glaimi, tomēr... kaut kas man viņā pievilka.
Un tad viņš uz mani paskatījās. Saņēma manu roku savējā un teica tos maģiskos vārdus: vai tu kļūsi par manu sievu? Es tiešām neticēju tam, ko es dzirdēju. Viņa lidmašīna izlidoja pēc stundas, viņam jau bija jādodas uz savu geitu. Viņš teica, ka ir gatavs nopirkt lidmašīnas biļeti, lai ko tas viņam arī maksātu. Viņš bija gatavs mani ņemt līdzi uz manu sapņu vietu - Zviedriju.
Bet es nobijos. Protams, tas bija skaisti. Bet būsim reālisti - kā gan es varu doties līdzi svešiniekam uz pilnīgi citu valsti absolūti nezinot neko par šo cilvēku?
Tā nu es izlēmu doties uz savu Rīgu. Štrunts, ka viena. Toties ar vēl vienu bildinājumu, no skaistā zviedra.
AK!

Ārsts. Mediķis. Eņģelis?

Ārsts patiesībā ir kas vairāk par labdari. Brīdī, kad ārstam jāpaziņo, ka no neglābjamas situācijas ir izglābt kāds pacients, ārstam ir jāsaglabā emocijas. Diez kā tas ir? Vai tiešām ārsti neiesaistās ar emocijām glābjot kādu? Vai tomēr viņiem rūp? Kāda ir sajūta zinot, ka esi kādam izglābis dzīvību - esi devis otru iespēju dzīvot?
Zinu, ka pirms vairāk kā pusgada mani bija pārņēmusi traka ideja - iestāties mediķos. Iespējams, tas bija seriālu iespaidā. Vai iespaids radās no nebeidzamām domām par to, kādas emocijas
pārdzīvo mediķis. Nezinu. Nudien nezinu.
Un tomēr, man tik ļoti gribētos vienu dienu iejusties mediķa ādā. Jo būt par mediķi (protams, nerunājot par atalgojumu), ir kas patiesi un neatkārtojami skaists.
Arī man dažbrīd ir tāda kā misijas sajūta, ka gribas kādam palīdzēt. Fiziski. Un tomēr - rokas par īsām. Jo nav man tās kvalifikācijas. Ak, tas paliks kā sapnis. Nekas, es par to nepārdzīvoju.
Un tomēr, es gribu zināt... vai mediķi jūtas kā eņģeļi?

4/09/2009

4/08/2009

Emocijas.

Prieks. Smaids. Asaras. Dusmas. Skumjas. Vilšanās. Gaidītprieks. Ilgas.
Ikvienas no šīm emocijām ir nepieciešamas ikdienas dzīvē.
Bez tām cilvēks nav dzīvs.
Emocijas ir mūsu dzīvības ūdens.

4/06/2009

People vs. World

Stop thinking that world owe you something.
Remember - world was here before you!

Thoughtful.

How far people is ready to go to destroy others?

Nākotnes vārdā...


















Uz sapuvušas sienas līmēt jaunas tapetes nav īsti smuki un prātīgi, jo ilgi neturēsies. Tomēr šoreiz ir jāpacenšas uzlīmēt tās kā nākas, lai pēc iespējas ilgāk tapetes turētos.
Ar gaišām domām, neiespringstot tapetes varētu izskatīties pat tīri pieklājīgas.

Bailes? Pārvarētas!

Šodien! Jā, šodien!
Šodien es pārkāpu pāri sev un pārvarēju vienas no savām bailēm.
Nezinu kas man bija uznācis, tomēr bija sajūta, ka šodien šīs bailes ir jāparvār :)

0:1 manā labā :)

4/04/2009

Perfect sunrise.

This morning, at 5:20 am, I was standing in my favorite place in the world and I was watching sunrise. It was so perfect. Just like from books or discovery channel. I felt so calm while I was looking how city is still in dark and all city lights in Daugavas glare looked so perfect. And somewhere between houses and trees the sun was trying to spred.
And during that time I was thinking about my life. Even if something will happen in my life radical, I will always have my memories and no one will be able to take them away. I hope these memories I will keep in my mind. Because you can't buy such a beauty for any mount of money.
We need to assess things and people who are around us, because one day you can wake up and everything will be gone.
Forever!

4/01/2009

I love them!

Kategorijas [turpinājums]

Pēdējo divu nedēļu laikā ir sanācis mazliet biežāk pavērot cilvēkus. Un esmu nonākusi pie secinājuma, ka mans "kategoriju" līdzšinējais iedalījums bijis nepilnīgs.
Šīm te kategorijām pievienojusies vēl viens "izmantotāji". Izmantotāji ir tādi cilvēki, kuri rada par sevi laba cilvēka iespaidu. Tu šim cilvēkam vari uzticēties. Viņš tev ir gatavs izpalīdzēt. Tāpat kā Tavi tuvākie cilvēki/draugi. Tu šo cilvēku sāc nostādīt augstāk par cilvēkiem, kas Tevi pazīst gadiem ilgi un ar kuriem esi gājis caur elli. Protams, tāds ir šo, izmantotāju, mērķis. Un tad, kad šis cilvēks "atkož" Tevi, Tu tiec izmantots. Sākumā ta notiek ļoti nemanāmi ar tekstiem "vai Tu varētu izdarīt to? Vai Tu varētu izdarīt šito?" Tomēr ir brīdis, kad cilvēks piefiksēt (ir arī tādi, kurus aiz deguna var vazāt kaut visu dzīvi), ka kaut kas nav kārtībā. Diemžēl lielākajā vairākumā ir jau par vēlu, jo Tavs deguns jau sen ir aizkabināt pie tā "lieliskā un uzticamā drauga" āķa. Protams, skumji. Un diemžēl man ir jāsaka, ka unikālas receptes nav manos dzīves pieredzes krājumos.
Bet paļaušos, ka nu es, uz attapību.
Izturību, izturību, izturību!

Ideāls vakars.













Dīvāns. Glāze vīna. Nē. Bailey's. After Eights šokolāde. Milka šokolāde. Cigarešu dūmi. Rums ar kolu. Un es viena. Pufikā.

Jauku vakaru.

Life goes on.


In last few weeks I realized that life is so f*cking great! And I love it.
Because, remember
life is too short to be anything but happy