5/30/2009

Ļōti daudz pārdomu.

Vakar, dodoties uz mājām pēc darba, neveikli, bet nokavēju autobusu. Nākamais bija tikai pēc 30 minūtēm un tā kā biju ļoti piekususi ar lielu iepirkuma maisu, tad paliku savā "mīļākajā" autobusa pieturā. Centrāltirgus pietura, kurā uzturās pārsvarā dzērāji, narkomāni, bomži un pārējo slāņu cilvēki.
Un tā nu es tur sēžot, sāku domāt par tādu lietu kā kastu sistēma. Iespējams, mēs varam domāt, ka šī sistēma pastāv tikai Indijā, tomēr nē. Tā pastāv jebkurā sabiedrībā un diemžēl šajos laikos zemākajo slāņos nonāk arvien vairāk cilvēku.
Un tomēr, domāt par tiem alkoholiķiem, kam jau stipri pāri 50, lai gan dzērājiem vecumu grūti noteikt, jo sejas no dzeršanas ir sapampušas nenosakāmā paskatā un vecumā. Kā īsti ir ar šiem cilvēkiem? Vai viņi vienmēr ir bijuši šajā vidē? Iespējams, ka kādam kādreiz bijis labs un stabils darbs, mīļotais cilvēks pie sāniem, bet tad kaut kas tik krasi mainījies šo cilvēku dzīvēs, ka roka paslīdējusi un cilvēks ķēries pie pudeles. Vēl ir iespēja, ka šī cilvēka ģimene ir alkoholiķi un cilvēks neko citu kā alkoholu un attiecības, kuras tiek noskaidrotas ar alkohola palīdzību, nav redzējis.
Un man patiesi sāp sirds par šādiem cilvēkiem. Protams, sēžot pieturā un vērojot sejas un klausoties sarunas starp šiem cilvēkiem, man bija neomulīgi, bet tomēr man ir tik ļoti žēl šo cilvēku.
Un tad es šo visu sasaistīju ar saviem cilvēkiem jeb līdzcilvēkiem. Es pazīstu vairākus vīriešus, kuri ir jauki, veiksmīgi, iespējams, pat bagāti, izskatīgi. Ārēji varētu likties, ka šiem cilvēkiem ir viss, ko viņi kāro. Un tomēr, esot kopā ar šādiem cilvēkiem, kad saproti, ka tas viss ir tikai ārējais veidojums, jo cilvēks savādāk neprot tērēt savu naudu kā tikai dzerot vai nedod dies', lietojot narkotikas.
Tad lai cik šis cilvēks būtu bagāts vai izskatīgs, es ar šādu cilvēku tomēr nevaru būt kopā. Jo, kad cilvēks ir dzēris, sarunas ir tik seklas. Un es laikam esmu tas sievietes tips, kam nepatīk seklas sarunas un bagāti/izskatīgi vīrieši.

Kā tieca mana omīte: kāda jēga no āriņas, ja nav iekšiņas!

Relax.

time to time we need to experience somtehing very unexpected
you just need to close your eyes. take earphones and make sure you are only one in the room.
and when you are ready... relax and push here

enyoj!

Childhood.

sometimes when we are sad or we need some motivation.
we need to remember perfect childhood moments.
HERE you can travel back in time :)

5/27/2009

In love.

Sometimes I feel so in love that I could die.

Quote.

"I can't remember our last kiss."
Sometimes we need our closest people to remind us our happiest days of our life's.

Dreams.

How I could make all world to hand together so my dreams could finally come true?

trešdienas rīts.

viss it kā ir pa vecam. ja to vispār var tā nosaukt. pat neskatoties uz to, ka katru dienu vajadzētu iemācīties nodzīvot kā pēdējo. diemžēl es to joprojām neprotu, lai gan tik ļoti gribētu. jo tad, kad cilvēks iemācās to, cilvēks, manuprāt, kļūst nemirstīgs.
tā iekšējā pasaule katrā no mums tomēr ir tāda piņķerīga padarīšana.
es gribu saņemties izdarīt tik daudzas lietas, bet virsroku ņem slinkums. laikam jāsāk ķļūt pieaugušai un jāiemācās tam sasodītajam slinkumam sadot pa ausīm :)

have a nice day!

pretrunas.

Kad cilvēks saprot, ka nekas daudz vairs nav palicis, viņam gribas ķert un tvert pašu pēdējo.
Cilvēki tomēr ir un paliek tādas būtnes, kuras mīl, to ko ienīst un ienīst to, ko mīl.
Mēs esam viena liela pretruna. Un jo lielāks cilvēku kopskaits jo lielākas pretrunas ir vienu viet.

5/24/2009

christmas.

first time in my life
i want to spend christmas with people i don't love

i want to feel the difference

because christmas is the time
what you spend with poeple you love

5/21/2009

life

sometimes your head is full of secret and lies
that you can feel how your head will blow

not always silence is the best way
sometimes you need to open your mouth
and take full risk

thats called life

Fairytaile..

prince charming, santa claus, tooth fairy...
they were so close
that you could taste them
but eventually you grow up
one day you wake up
open your eyes
and your fairytale is gone

but the thing is
it is so hard to let our fairytale let go
because you still have hope
that all your dreams will become true
someday

5/20/2009

Skats no malas. Par attiecībām.

Nekad netici, kad vīrietis Tev saka: "es šobrīd neesmu gatavs nopietnām attiecībām."
Ok, ļoti reti gadās, ka tā ir patiesība. Biežāk gan gadās, ka vīrietis nav gatavs jebkāda veda attiecībām ar Tevi...

5/19/2009

look into the future

it hurts to grow
anyone who tells you it doesn't is lying
more things change
more they stay the same
and sometimes change is good
sometime change is everything

5/18/2009

Life.

Lasu grāmatu, kurā katrs notikums vairāk vai mazāk raksturo mani.
Vai šis autors ir zinājis manas dzīves notikumus vai arī es izdzīvoju kāda cita dzīvi?

Society.

It is so strange how big role society is playing in our lifes.
Today I woke up and I wanted to walk the streets naked.
But I know it is impossible because it is a criminal crime.

I would love to woke up some day in a society without prejudice.

Friend or foe?

I will hold your hand whenever it is needed. 
I will be your friend whenever you need me. 
I will be your enemy when you will feel happy.

Makšķerēšana.

Viņš mani uzaicināja braukt kopā uz copi. Un suns ar visu to, ka nezinu kā tas dzīvē izskatās. Es došos uz copi, jo mani uzaicināja Viņš :)

Salidojums.

Brīvdienās biju aizbraukusi uz salidojumu, satiku vecos skolas biedrus. No vienas puses bija tik jauki dzirdēt skolas zvanu, staigāt pa skolas gaiteņiem, satikt skolotājus. Bet mani skolasbiedri... tās sarunas bija tik seklas. Saprotu jau saprotu, ka salidojumos nevar pārrunāt visu dzīvi vai izrunāt ko nopietnu. Un tomēr... tad jau es laikam neesmu domāta tādām vienkāršām sarunām kā "čau! kā tad tev skolā un darbā iet?"
Mans nākamais salidojums, uz kuru došos būs pēc 15 vai 20 gadiem. Ne ātrāk.

5/15/2009

Vēlmju piepildījums.

Tā jau laikam ir, ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tas piepildās :)
Tagad tik jāvēro notikumu gaita.
But at the moment I am happy :)

5/12/2009

Braucējs.

Dīvaini, šodien man bija saruna ar sievieti, kurai ir 40 gadu braukšanas stāžs, bet viņa kopš tiesību nokārtošanas brīdim nav braukusi pa pilsētu. Dīvaini gan! Kā var braukt visur kur, bet izvairīties no aktīvas satiksmes un sastrēgumiem?! :)

5/11/2009

Kas vīrieti padara par vīrieti?

Vīrietis un sieviete ir šīs pasaules galvenie varoņi. Kļūt par vīrieti var, ne jau zīmējoties vai apnaudojoties, bet gan reāli rūpējoties par saviem tuvākajiem, par sievieti jebkurā vietā, jebkurā laikā, vecumā.. Sieviete ir pasaules pirmais un lielākais brīnums. Ja vīrietis viņas dēļ un par viņu nav cīnījies, nav rūpējies, nav lutinājis, dievinājis, apjūsmojis un visu piedevis - viņš nav īsts vīrietis. Man rūp katra neveiksme sievietes liktenī. 
/Gatis Orlickis

5/09/2009

Atklāsme.

Jau vairākus gadus mani apkārtējie man ir teikuši, ka es bēgu. Es bēgu no pārāk nopietnām attiecībām. Es bēgu no pārāk ciešas draudzības. Es bēgu no problēmu atrisinājumiem.
Ar pēdējo bēgšanu es pamazām esmu tikusi galā. Bet pārējās bēgšanas iet man blakus solu solī. Pēc ilgākām domām un atklāsmes mirkļiem, esmu sapratusi, ka ir daži cilvēki pēdējā pusgada laikā, kas salauzuši manu dzīvi. Tik īsā laika posmā zaudēt mīļoto cilvēku un draudzeni, ir patiesi smagi. Diemžēl, šoreiz es neārstējos, es nemēģināju analizēt sevi un šo situāciju. Es vienkārši paņēmu nazi un to visu nogriezu, cerībā, ka tas viss arī pazudīs no manas dzīves. Tomēr.. realitāte ir daudz skaudrāka. Man ši cilvēki joprojām ikdienā vai regulāri ir jāsatiek. Un tad brūces tiek plēstas.
Un jauniem cilvēkiem manā dzīvē vairs neatrodas vieta. Es viņu ielaižu līdz sliksnim, bet ciešām nelaižu.
Un tas viss ir tāpēc, ka man ir bail. Man ir bail vairāk par visu uzticēties jauniem cilvēkiem. Bet netikai bailes. Man ir pastāvīgs nogurums, jo visas šīs attiecības ir jāsāk no jauna. Ir atkal izzināšanas laiks. Bet es no tā visa esmu nogurusi.
Un, jo vairāk domāju par šiem abiem cilvēkiem, jo vairāk es domāju, ka pateicoties kādam citam, manā dzīvē šie abi cilvēki vairs nav. Un manā dzīvē vairs nav neviens no šiem trim. Par pēdējo es neskumstu. Ko nevarētu teikt par mīļoto un draudzeni.

that day. THE DAY.

you never know your biggest day of your life until it's happening
you don't recognize biggest day of your life not until you are right in the middle of it
the day you realize there is not enough time because you want to live forever
those are the biggest days, the perfect days

Judgement.

Why do we judge our closest ones?

5/07/2009

Atbalsts.

Dažreiz mums blakus ir nepieciešams draugs, kurš tāpat vien paiet mums līdzās aiz muguras. Nesarunājoties. Klusējot. Tikai tās sajūtas dēļ, ka neesi viens un katru mīļu brīdi vari apgriezties atpakaļ un Tev līdzās būs draugs.
Dažreiz mums vienkārši ir nepieciešams nebūt vienam.

5/06/2009

Atvadas.














Atvadīties no cilvēka, kuru redzēsi, pats nezini kad, ir mazliet grūtāk kā pavadīt tuvu cilvēku uz autobusu uz Rēzekni. Bet es turos. Apkārtējie raud, bet es turos.
Jo zinu, ka drīz, pavisam drīz tiksimies.
Jo tā tam vienkārši būs lemts notikt.

Atā, mans tuvais cilvēk.

5/04/2009

Hokejs.

Latvijas izlases liktenis šobrīd ir ir Amerikas rokās. Turēsim īkšķus, lai Šveice zaudētu!
Šobrīd gan izskatās diezgan drūmi, jo noraidīti ir divi amerikāņi un tikko Šveice iemeta vienus vārtus.
Lai Allāhs ir ar mums!

Papildinājums - 
Allāhs BIJA ar mums un Latvija iekļūst ceturtdaļfinālā! :) Latvija gavilē!

Alkohols.

Tu nekad neizmācīsi cilvēku, kuram patīk dzert.
Vēl jo vairāk, Tu nekad neizmācīsi vīrieti, kuram patīk dzert.

Melanholija?















Brīvdienās satiku VIŅU. Tikšanās bija ļoti neveikla, jo nebiju VIŅU redzēju gadus 3, iespējams, mazliet vairāk. Kāpēc? Tāpēc, ka VIŅŠ ir precējies un VIŅAM ir bērns - ļoti skaists dēls (noteikti atsities tēvā). Un tad šķiroties, VIŅŠ mani samīļoja.
Ak, tās smaržas, ak tā elpa man uz kakla. Un tad es sajutos kā maza meitene, kurai ļist kājas. VIŅŠ steidzās uz sievas koncertu, kuru kavēja, runājoties ar mani. Tajā brīdī man gribējās iekāpt VIŅA automašīnā un braukt ar VIŅŠ uz otru pasaules malu.
Ak...

Izaugsme.

Divi vissmagākie pārbaudījumi, kas sastopami garīgās attīstības ceļā, - pacietību gaidīt uz īsto brīdi un dūšu nepievilties redzētajā.
/Paulu Koelju "Veronika grib mirt"

5/02/2009

Atbildība.

Dažreiz, lai izpatiktu kādam, mēs uzņemamies pārlieku daudz. Un tad pienāk brīdis, kad prātā iešaujas doma: I am so fucked up! Un šobrīd es tā jūtos. Esmu strupceļā.

Kustība.

Vakar pie dabas esot, atskārtu, ka man patīk fotogrāfēt. Protams, man jau pirms tam patika, bet laikam esmu atradusi savu nišu - daba. Vienam patīk knipsēt portretus, citam kurstību, citam dabu.
Variet ievērtēt manu sniegumu.
Gribētos cerēt, ka kādreiz došos uz fotokursiem un varēšu ar knipsēšanu nodarboties mazliet vairāk kā tikai patikšanas līmenī.