8/28/2009

Pirmais mēnesis.

Uff! Šodien aprit 1 mēnesis kopš esmu prom no mājām.
Šodien bija tāda mazliet dīvaina diena, iespējams tāpēc, ka tik bieži domāju par saviem mīļajiem. Šodien saņēmu savu 1768 lpp biezo mācību grāmatu - tas nozīmē, ka nekādas izklaides, jāsāk būs vien mācīties. Esmu tikusi līdz 70 lpp, bet priekšā vēl tik daudz :D
Šodien arī bija ļoti darbīga diena, tā kā... izklaides bikiņ piebremzētas. Un tomēr, rīt došos uz vietējo bāru ar savām jaunajām draudzenēm.

Ak jā, es nākamnedēļ došos uz ūdensatrakciju parku un amerikāņu kalniņu izklaides parku :) Jupī!

Well.... have a nice weekend,
Hugs,
Heidi

8/26/2009

30. diena.

Party, party, party :)
American Idol koncerts bija tiešām labs un 1. vietas ieguvējs bija ļooti simpātisks un ar superīgu balsi :)
Vakar pirmā diena koledžā bija kaut kas fantastisks :) nudien esmu tur, kur man ir jābūt! FINALLY!
Ak jā, pēc dažām minūtēm dodos uz party - yeah un rīt uz skolu.
Super, mīlu šo valsti un visu to, kas ar mani notiek te :)

Hugs,
Heidi

P.S. Don't bad things to destroy your dreams

8/23/2009

28. diena.

It's party time!
Nu ko, vakar biju uz veselām divām ballītēm - baseina ballīte un vakarā "neķītrā" ballīte. Gāja vienkārši super! Un šeit ir TIK jauki un atvērti un sirsnīgi cilvēki :)
Tagad skatos filmu "Noslēpumu upe", kuru ar mammu esam mēģinājušas noskatīties līdz galam, bet tā arī nekad nav sanācis, tad nu beidzot redzēšu šīs filmas beigas - kaut kā smieklīgi tomēr.

Jā, šovakar došos uz American Idol koncertu. Tas noteikti būs viens liels piedzīvojums :D

Hugs,
Heidi

8/22/2009

26. diena.

Beisbols un uguņošana.
Tikko atgriezos no savas otrās beisbola spēles. Atkal zaudējām (Clevelands Indians) un tomēr spēle bija laba, aizrautīga un bumbiņas lidoja ne pa jokam skatītāju virzienā. Un Maya noķēra bumbiņu, kas mani gandrīz nosita, jo lidoja ar ātrumu 90 jūdzes stundā, kas ir aptuveni 140 km/h. Uff, bet esmu dzīve, Maya dabūja bumbiņu un spēles beigās bija TĀDS salūts, ka gandrīz apraudājos par to ka mums tāds nav. Salūts bija aptuveni 40 minūtes un ļoti ļoti krāšņš.
Nudien skaisti!
Tā nu lūk, tikko pārrados no spēles un ir ļoti laba sajūta pēc šīs dienas.

P.S. Svētdien laikam iešu uz American Idol koncertu - tas tik būs kaut kas :D Un pirmdien jau uz koledžu - atkal studenta ādā iejutīšos :):):)

Veiksmīgi,
Heidi

8/21/2009

25. diena.

PIRMO REIZI DZĪVĒ diena!
Vai zini kas tas ir? Tornado jeb virpuļviesuļvētra, kas šodien (bilde gan nav mana) brāzās pāri mūsu mājiņai. Viss sākās ar viesuļvētru, kas pārauga tornado. Uff! Tika izziņota trauksme un mēs visi devāmies pagrabā. Uz kādām 3 stundām. Nu neko, spēlējās spēli "Scrubles", dambreti un šahu. Tagad ārā izskatās diezgan jauki - spīd saule un ir ļoti silti, tomēr pirms brīža tiešām likās, ka aizraus māju pa gaisu. Šellija teica, ka man ir paveicies piedzīvot ko tādu, jo tornado šeit ir diezgan reta parādība :)
Tā kā ar mani viss ir kārtībā, bet godīgi, izbīlis bija ne pa jokam. Sapratu, ka tiešām esmu pavisam citā kontinentā un tādas lietas nenotiek tikai filmās vai seriālos.

Bet nu par pavadīto dienu - šodien biju savā jaunajā skolā/koledžā. Izskatās kā pils, ja nemaldos 19. gadsimta celtne. Ļoti skaista. Mācības sākas nākamo pirmdien un es esmu tik ļoti sapriecājusies par to visu :) Jupī!

Ar nepacietību gaidu sestdienu, kad iešu uz pool party :)

Sveicieni,
Heidi

P.S. man kaimiņos dzīvo retro mašīnu kolekcionārs. Uf! Vakar ieraudzīju veco 70. gadu Kadiljaku, šodien 70. gadu Jaguāru. Kas būs rīt? Lūdzu paturiet zem manis spaini, lai nenoslienāju gultu un pārējās mēbelas šajā mājā :D

8/19/2009

23. diena.

Ārprātīgi nogurdinoša (labā nozīmē) diena.
Ar bērniem bijām vietējā zoo dārzā, kas ir aptuveni 3 reizes lielāks kā mūsu Rīgas. Ak, redzēju tādus dzīvniekus, kurus pat nebiju cerējusi ieraudzīt dzīvē, kā piemēram, ķenguri, koalas, skudrulācis, sniega lepards. Un jā, mīļie, viņu zoo dārzā redzēju arī mūsu balto stārķi :D tā viņiem ir eksotika, jo dzīvo tikai Ziemeļeiropā, Āzijā un vidus Āfrikā. Pilnīgi sasmējos :) un vienu brīdi sajutos kā Latvijā, redzot "savējo".
Zoo dārzā pavadījām ne vairāk un ne mazāk kā 6 stundas, kuru laikā nepaguvām apskatīt aptuveni 1/2 no visa piedāvātā dzīvnieku klāsta, jo vienkārši vairs nebija spēks pakustēties. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā vai nākamgad turp dosimies atkal :) un tur tiešām ir ko redzēt. Piemēram, ļoti smieklīgi bija redzēt mērkaķi ar zilu (!) asti. Kā arī zoo dārzā bija izvietoti dinozauru eksponāti, kas ir ļoti pietuvināti to reālajam izskatam un lielumam, kā arī skaņas.
Uf! Ir tik jauki, ka man ir iespēja redzēt pašai savām acīm tādas lietas un vietas :)

Un jā, šodien patstāvīgi (bez GPS, kas šeit ir katrā otrajā auto) veicu ceļu no mājām līdz zoo dārzam, kas bija aptuveni 26 km. Jupī!

Sveicieni no tālā un superkarstā kontinenta,
Heidi

8/18/2009

22. diena.

Tātad, trešās nedēļas atskaites punkts ir pagājis.
Uff, es nudien šeit jūtos kā pareizajās kurpēs iekāpusi, kas bija mans mērķis :)
Tātad, nedēļas nogalē biju kempingot ar savu ģimeni. Jā, vārds "kempingot" viņiem nenozīmē doties ar mugurssomu kaut kur bezmērķīgi. Viņi vienkārši aizdodas uz kempinga vietu ar auto, uzslej telti un viss. Ēd, atpūšas, sauļojas un neko nedara. Nu vienkārši lieliski! Es beidzot izbaudīju reālu nekā nedarīšanu, protams, ēst taisīšana neskaitās. Devāmies uz pludmali, jo 94 grādu karstumā nekas cits neatlika kā tikai mesties iekš ūdens, savādāk kā mazais vēzītis jūties :D Vienvārdsakot, nedēļas nogale bija izdevusies un man patika. Sapazinos ar jauniem cilvēkiem, tāpēc esmu priecīga, ka paplašināju savu redzesloku. Ak jā, kāda sieviete, izdzirdējusi manu akcentu (!), vaicāja no kurienes esmu. Kad teicu, ja jau dzirdams akcents, tad jāpiestrādā, lai ar laiku izklausītos kā vietējā, viņa atteica, ka man esot ļoti skaists akcents. Un, ka man būtu jālepojas, ka zinu vairāk kā vienu valodu, jo lielākā daļa amerikāņu zina tikai savu dzimto valodu.
Tā lūk, saņēmu vienu no pirmajiem komplimentiem :) un priecājos par to :)
Šodien savā īpašumā ieguvu telefonu - JĀ, beidzot mani ir iespējams sadabūt rokā ne tikai elektroniski, bet arī telefoniski. Lai gan šeit ir ļoti dīvaina sistēma, ka maksā abi, gan tas, kas zvana, gan tas, kuram zvana. Telefona numuru esmu pateikusi tiem dažiem, kuriem uzskatu par vajadzīgu pateikt, tā kā, nekādas publiskošanas :D

Rīt ar bērniem dosimies uz vietējo zoo, kas ir aptuveni 3 reizes lielāks par Rīgas zoo. Tad jau laikam pavadīšu tur visu dienu. Ceru, ka taps arī kādas bildes.

Bučas mīļie,
Heidi

P.S. šodien ierakstīju savu automātisko atbildētāja ziņu. Jā ir tomēr labi kādas lietas darīt pirmo reizi :)

8/14/2009

18. diena.

Shopping and blueberry muffin day.
Visiem tiem, kas uztraucās - esmu vesela. Labi, ka no mājām biju paņēmusi līdzi liepziedu tēju (paldies manai mīļajai omītei, kura iedeva līdzi) plus vietējās izcelsmes medus vienā dienā mani atkal dabūja uz pekām :)
tāpēc pēc darba devos šoppingā :) jupī! un jā, šajā valstī veikalos var iztērēt tik neiedomājami daudz naudas.... iztērēju 80 dolārus (aptuveni 40 latus) un iegādājos ļoti noderīgas lietas, kā arī šo to priekš sirds :) tātad, nopirku sev fēnu (jā, jau gandrīz trīs nedēļas dzīvoju ar dabīgi izžuvušiem matiem, iespējams tāpēc arī saslimu), iekarināmu plauktu skapī, lai ir kur salikt drēbes un apavus. Un, protams, kleitu, jaunus auskarus un ķēdīti. Nākamnedēļ man ir jāiet uz ballīti (mana pirmā ballīte ASV, ja neviens cits nepasteigsies priekšā ar citu) un tad noteikti uzvilkšu un nofotogrāfēšos, lai varu atrādīties kā izskatās laimīgā latviete Amerikā :)
Un jā, muffini (tildē tulkojums ir smalkmaizīte, bet nav tā smalkmaizīte) šeit ir TIK garšīgi, kā nekā šī ir muffinu dzimtene. Jumī!
Pēc ļoti ilgiem laikiem nomainīju mūziku savā dienasgrāmatā. Jau pēdējo nedēļu vienīgais ko klausos ir Coldplay, tāpēc man gribējās, lai arī šeit viņi skan :)
Un jā, šodien es saņēmu savu PIRMO vēstuli dzīvojot ASV no Social Security Office, man ir savs SS #! Jē jē jē :)

Šajā nedēļas nogalē dodos kempingā ar savu fantastisko ģimeni, tāpēc līdz svētdienas vakaram (Latvijā līdz pirmdienas rītam) nebūšu sadabūnama rokā. Tāpēc neuztraucieties, esmu izbraukusi ārpus savas mājeles :)

Bučas maniem mīļajiem,
un JĀ, es ESMU laimīga, dzīvojot šeit :)

Heidi

8/13/2009

17. diena.

Diemžēl nekā iepriecinoša, pateicoties kondicionieriem, esmu saaukstējusies. Smieklīgi bija mērīt temperatūru, jo uzrādīja 99.5 grādus pēc Fārenheita. Skatos un domāju, ko man ar tiem cipariem tagad? :D Paskatījos tabulā, kuru mums izsniedz Ņujorkā medicīniskās apmācības laikā, izrādās, ka man ir 37.5 grādi pēc mūsu vecā labā Celsija :)
Tad nu guļu gultā, dzeru siltu pienu ar medu, kas, lieki piebilst, amerikāņiem šķiet kaut kas nereāli dīvains. Bija jau doma ņemt arī sīpolu ar medu palīgos, bet sapratu, ka šie to laikam nesaprastu :)
Tāpēc nekādas superziņas no manas puses nebūs, jo man ir jāguļ un jāveseļojas :)

P.S. vakar iegādājos saldējumu (ne man, bet priekš bērniem) tajā saldējumu mašīnītē. Nu tiešām kā kinō :D

Peace,
Heidi

8/10/2009

14. diena.

Patieso amerikāņu diena.
Jā, šodien es iepazinos ar īstiem amerikāņiem, kuriem nebija ne jausmas:
kur atrodas Latvija, labi, ka vismaz zināja, kur atrodas Eiropa;
ka mēs esam tāda pati civilizēta valsts kā pārējā Eiropa;
kuriem liekas, ka Latvijā cilvēki nezina, kas ir čipši, kola un pārējais junk food;
ka es (tātad arī visi pārējie Latvijā dzīvojošie) zinu, kas ir bolings, golfs, jūras veltes (krabji, garneles utt.) utt.
Un jā, tomēr šajā valstī patiešām ir cilvēki, kuriem 50 gadu vecumā joprojām nav pases, jo viņi nekad nav izceļojoši no valsts. Un mēs vēl skaitamies necivilizēti?
Protams, tad, kad es sāku stāstīt, cik valodas es zinu, un, ka Latvijā es studēju jurisprudenci, tad viņiem sāka parādīties kāda daļa zināms respekts un sapratne, ka es tomēr neesmu no 3. pasaules valsts.
Bet visā visumā amerikāņi tomēr ir jauki cilvēki, lai gan ļoti neapķērīgi par pasaules ģeogrāfiju un vēsturi. Ar ko viņi attaisnojās, ka šie viņiem nav bijuši mīļākie priekšmeti skolā. Protams, visi jau nevar būt ķerti uz vēsturi, bet, kad teicu, ka mēs skolā aptuveni 2 mēnešus mācījāmies tikai ASV vēsturi, tad viņi palika tādi mazliet domīgi.

Jebkurā gadījumā Šellijas ģimene man uzdāvināja "welcome gift" - puloveru ar uzrakstu Poland, jo tā ir vieta, kur es šodien biju. Ļoti dīvaini, ka šeit pilsēta ir ar tādu pašu nosaukumu kā valsts Eiropā. Lai gan nav jau ko brīnīties, Amerikā taču ir arī Rīga, kas atrodas Mičiganas štatā.

Jā, vēl viena atziņa, man pat palika skumīgi, cik lieli patrioti viņi ir, jo, vismaz man šķiet, ka Latvijā patrioti ir ļoti, ļoti maz un viņu kļūst arvien mazāk. Bet viņi šeit mīl savu zemi, neskatoties uz to, ka nepatīk guvernators. Vakar, kad biju aizgājusi uz kino, kur zālē biju viena pati (visa auditorija bija man vienai :) ), pirms filmas bija reklāmas par to, ka "atceries amerikāni, cik ļoti mūsu valsts rūpējas par mums visiem. tāpēc mums ir jāmīl un jāciena sava valsts. God bless America." Tas patriotisma gars šajā valstī ir tiešām apskaužams.

Šodien ieguvu savus pirmos amerikāņu draugus - Kellija un Nikola. Tā kā viņas dzīvo samērā tuvu man, tad plānojām kaut kad tuvākajā laikā sazvanīties un doties kādā no roadtripiem (vai nu uz Washington DC vai Čikāgu). Super super super! :)

Lūk, divas nedēļas jau ir pagājušas, kopš esmu šeit un esmu sevi pieķerusi pie tā, ka es domāju angliski un pirmās domas no rīta, pamostoties, ir angliski. Tas ir mazliet biedējoši, tomēr labā nozīmē biedējoši.

Pēc divām nedēļām, kad sākšu iet koledžā, mana īstā amerikāņu dzīve sāksies un, godīgi sakot, es nespēju vien sagaidīt :) Tāpēc šobrīd mēģinu izvēlēties piemērotākos priekšmetus nākamajam mācību pusgadam. Jupī! Biju aizmirsusi kā tas ir, tik ļoti gribēt iet uz skolu (šajā gadījumā koledža) :)

Sveicieni no USA,
Heidi

8/08/2009

13. diena.

Divu nedēļu atskaites punkts tuvojas. Šodien sazvanījos ar mammu, bija tik patīkami dzirdēt (ne tikai sarakstīties) kādu latviski runājošu :)
tikko atbraucu no bankas, kurā man tika uztaisīts konts, tā kā, arī tas darbiņš ir izdarīts. pēc divām stundām došos uz kinoteātri un apskatīšos, kā tad šeit ir iekārtotas zāle un kā izskatās, ka nav apkašā titri, lai gan es pieļauju, ka varētu būt spāņu titri, jo šeit diezgan daudz spāniski runājošie dzīvo. bet pēc tam noteikti padalīšos ar iespaidiem.
un, jā, manā dārzā dzīvo mazu zaķu ģimenīte. kā Šellija teica, tas tāpēc, ka dzīvojam tik zaļā vidē. viņi ir tik jauki un nemaz neaidās no cilvēkiem. protams, rokās neļaujās, bet kas zin, varbūt ar laiku :)
pēc divām nedēļām sākšu iet koledžā, šobrīd esmu izvēles priekšā, kurus priekšmetus ņemt. izvēle ir ļoti plaša, tāpēc centīšos izvēlēties tos labākos un piemērotākos priekš sevis :)

hugs,
Heidi

12. diena.

Šodien biju Social Security Office un jau pēc divām nedēļām man būs SS# un tad tik atliek dabūt tiesības un būšu tikpat pilntiesīgs kā visi pārējie šeit dzīvojošie (bez pilsonības) :) šodien savā īpašumā ieguvu arī Public Library kartiņu un esmu savākusies jau 3 grāmatas no turienes. Lasīšanas laiks ir ilgāks kā Latvijā - 3 nedēļas, bet arī sodi ir krietni lielāki. Bet nu ceru, ka es tik tālu nenonākšu.
Šodien saviem bērniem lasīju vakara pasaciņu un viens no bērniem mani samīļoja. Prieks, ka pamazām sāku iekarot šo mazo cilvēciņu uzticību :) Tajā brīdī mani pārņēma tā sajūta - jā, es esmu savā īstajā vietā un laikā. Un prieks, ka visi apstākļi bija man labvēlīgi, lai es varētu atrasties tur, kur esmu. Protams, man ir žēl, ka mani mīļie un tuvie cilvēki ir tik tālu prom, bet es zinu, ka viss kas notiek, notiek uz labu.

Sveicieni,
Heidi

P.S. uzgāju ļoti skaistas melodijas apvītu mājaslapu - http://girts-music.blogspot.com/

8/07/2009

11. diena.

Mierīguma iemiesojums.
Tā grāmata, par kuru vakar stāstīju ir izlasīta. Visas gandrīz 200 lpp aizgāja kā nemetās. Dīvaini, ka spēju tik brīvi lasīt angļu valodā. Bet tas, protams, ir ļoti ļoti pozitīvi :)
Mans šīs dienas prieks bija tas, ka taisot vakariņas, izdzirdēju tādu ļoti saldu melodiju, nu tādu, kā tajās leijerkastēs. Un, jā, patiešām, pa mūsu ielu brauca saldējuma mašīna, kas vilināja bērnus ar savu saldo skaņu un paskatu :) ak, kā es sasmējos :D
Un mans vakarnakts prieks ir tāds, ka es pirmo reizi dzīvē redzēju TIK spožu pilnmēnesi - izskatījās gluži kā saule. Nofotogrāfēju un pievilku tuvplānā... skats dievīgs :)
Rīt priekšā gara diena - visādi dokumenti jākārto un "jāapciemo" visi iespējamie dienesti un jāatzīmējas, ka esmu te ieradusies.
Kā man pirmdien fitnesa centra dāmīte teica: "Welcome in USA. Hope you will have great time in here." Nu, kā gan šeit var nepatikt :)
Un tie ir mani mīļie kaķuki - Boomer & Fantasy :)

Hugs,
Heidi

8/06/2009

10. diena.

Patstāvības diena.
Šodien ar bērniem devāmies uz Fitnesa centru, kurā, kamēr bērni plunčājās pa ūdeni (ok, plunčājos es, viņi ir reāli peldēšanas un niršanas čempioni), es atkal sauļojos un ar katru reizi kļūstu arvien brūnāka. Un jā, es lietoju cepuri, kuru aizņēmos no Šellijas, tā kā viss ir kārtībā un par veselību arī tiek padomāts.
Vakarpusē devos uz grāmatu veikalu, kuru atradu bez apmaldīšanās (Jupī!) un iegādājos sen kārotu grāmatu un vēl vienu grāmatu, kuru sāku lasīt - Hill Harper "Letters to a young brother". Ārprāts, tā grāmata ir kas vienreizējs. Tur ir tik daudz labu un fantastisku atziņu, ka es no šīs grāmatas esmu atrāvusies tikai uz dažām minūtēm, lai pastāstītu par savām ikdienas gaitām.
Mazliet kas negatīvāks - šodien sapratu, cik ļoti man nepatīk, ka viņi VISOS dzērienos klāt lieto ledu. Lots and lots of ice. Šodien pat kādus pāris zobus apsaldēju. Bet nu laikam ir lietas, pie kurām man ir jāpierod. Kā arī pie tā, ka mana amerikāņu ģimene katru otro dienu uz mājām pasūta junk food (picas, burgerus, tortillas utt.). Uff... man jau vēders griežas riņķī no visas šīs pārtikas, bet.... visā visumā ir labi :) nē, vairāk kā labi - ir LIELISKI :)

Hugs and kisses from USA,
Heidi

8/05/2009

9. diena.

Šodien man bija tā iespēja pārliecināties, ka realitātē viss tiešām ir kā rāda filmās :)
Pirmkārt, šodien biju ļoti lielā iepirkšanās centrā, kurā bija TIK neiedomājami daudz salumu un našķu, ka es vien nebrīnos, ka cilvēki šeit ir mazliet apaļīgāki kā citur Eiropā.
Otrkārt, tikko biju tipiskā amerikāņu skolā. Un jā, skolas ir tādas kā rāda tv.

Man bija tāda sajūta, ka esmu iekāpusi kādā tīņu romantiskajā komēdijā. Super :)
Un jā, ceļi šeit ir daudz sakārtotāki un plašāki. Protams, te ir arī kur apmaldīties, bet tā kā manā auto ir GPS, cerams, ka man nesanāks pārāk apmaldīties ;)


P.S. šobrīd sēžu mājas pagalmā pie baseina un smaidu, jo esmu taču Amerikā!
Sveicieni ;)

8/04/2009

8. diena.

Ir pagājusi nedēļa kopš esmu ASV.
Un es par to esmu neizsakāmi priecīga. Domājams, ka nepaies ne pāris mēneši, kad es šo vietu tiešām saukšu par savām mājām.
Pa šīm dienām ir ļoti daudz kas noticis, kā jau Amerikā :)
1. Ceturtdien bija mana pēdējā diena NYC, tāpēc centos izbraudīt un redzēt pēc iespējas vairāk no šīs lieliskās pilsētas. Piemēram,
pati savām acīm redzēju šo skaisto lēdiju. Izrādijās, ka viņa ir daudz mazāka, nekā biju iedomājusies. Laikam tā ir, ka Amerikā visam ir jābūt lielam, tāpēc biju pārsteigta ka šī lēdija ir samērā maziņa :)
Mēs ar Jāni pieveicām Bruklinas tiltu (pārgājām tam pāri). Skats bija fantastisks un +27 grādi pulksten 22:00 bija kā lielisks bonus visam redzētajam. Tad mēs devāmies iekarot Empire State Building. Uhh, tur tiešām ir jāgaida ļoooti ilgi. Šķiet, ka mēs līdz nokļūšanai augšā gaidījām aptuveni pusotru vai divas stundas. Bet zinu, ka ir gadījumi, ka cilvēki gaida 6 un vairāk stundas.
Jā, skats... elpa aizraujas uz to skatoties. Un ir mazliet "pasaule pie manām kājām" sajūta :)
2. Mans lidojums no NYC uz manām jaunajām mājām bija ļoti mierīgs (salīdzinājumā ar Stokholma - Ņujorka). Mana ģimene ir ļoti jauka un draudzīga. Man gribētos teikt - īsta American family. Bērni ir mazliet izlutināti, tomēr ceru, ka mums izdosies rast kontaktu un izprast vienam otru.
3. Sestdien biju uz beisbola spēli. Uhh... Maija man izstāstīja visus noteikumus, bet tā kā tur bija pārāk daudz jaunu vārdu, tad mēģināju saprast vienkārši skatoties un iedziļinoties spēlē. Beisbols šeit ir ļoti svarīgs sporta veids. Tribīnes bija pārpildītas un, protams, visi ēd hotdogus, popkornu vai zemesriekstus.
4. Svētdien bija ģimenes tēva tēvam dzimšanas diena. Un sabrauca visa Roberta ģimene. Un skatoties kā ģimene svin kopīgus svētkus, runā par savai ģimenei svarīgām lietām, es sajutos mazliet skumji. Atcerējos kā es pirms nedēļas sēdēju kopā ar savu mīļo ģimeni. Protams, man tas viss ļoti pietrūkst, tomēr es zinu, ka esmu šeit, lai iemācītos un saprastu, ka arī man tas viss kādreiz būs :)
5. Šodien ar Šelliju devāmies uz sporta un atpūtas centru, kurā man tika iegādāts abonements baseinam un sporta zālei nākamajiem 12 mēnešiem. Tā kā tas nav pārāk tālu no mājām, domājams, ka es turp došos pēc iespējas biežāk :)
6. Cilvēki šeit ir tik draudzīgi un jauki. Ak, es mīlu Ameriku :)

Ak jā, šodien es nosauļojos pie baseina ne pa jokam, bet tiem, kas uztraucas, es lietoju visus ārsta izrakstītos smērējamos līdzekļus, tāpēc esmu apbrūninājusies nevis apcepusies :)

Bučas maniem mīļajiem!!!
Un sveicieni no Amerikas :):):)