10/27/2009

3rd month.

I can't believe that time is running so fast. It seems like yesterday I was packing my stuff and spending my last day in Latvia with my family..
But I feel very happy in here (:
Salut!

10/26/2009

izglītība.

Mani pārņēma pārdomas... kāda vispār nozīme ir atzīmēm, kuras mēs ikdienā saņemam skolā/universitātē?! šodien uzzināju, ka par iepriekšējo eseju, kura man, manuprāt, veicās ļoti labi, jo rakstījās kā jebkura cita eseja latviešu valodā, esmu saņēmusi A.
kaut kā dīvaini, ka nomācoties 2 gadus juridiskajā fakultātē, es vienmēr atzīmju ziņā esmu bijusi tur kaut kur pa vidu, lai gan periodiski atzīmes gāja uz augšu. un tagad es mācos ko pavisam citu, priekš dvēseles un es saņemu tikai augstākās atzīmes.
vai man tas būtu jāņem kā mēraukla, lai saprastu, ka jurisprudence nav mana joma vai arī tā ir vienkārši sakritība? lai vai kā, tas man radīja pārdomas par nākotni, tuvāku un tālāku...

vispār šeit viss pa vecam - iet lieliski, tuvojas Helovīni un tērps ir iegādāts :) aidā, dzīve iet uz priekšu. jautājums paliek - kurp es eju?!

P.S. sveicieni un apskāvieni no ASV ārēm :)

10/18/2009

Weekend.

Šodien piedalījos seminārā "Nature Photography Weekend", kurā piedalīšos arī rīt. Samācījos visādas gudras lietas. Bet, ja nu godīgi, patiešām atklāju daudz vairāk lietas par to, kas "lācītim īsti vēderā". Ļoti labs un izglītojošs. Kā izrādījās, viens no pasniedzējiem bija Amerikas latvietis Eric Sīpols.
Tā kā vakar bija ļoti īsa darba diena, tad izmantoju izdevību un devos uz kino. Redzēju "Law Abiding Citizen", kura, manuprāt, ir vislabākā filma kādu es esmu jebkad redzējusi. Labi, ja ne tik laba, tad vismaz pēdējo piecu gadu laikā noteikti. Es nespēju vien beigt apbrīnot režisoru par tādu izdomu. Apskaužami.
Pēc tam ar savu "ģimeni" devāmies kopīgās vakariņās un pēc tām, viņi izdomāja, ka jānoskatās jaunā filma "Where The Wild Things Are". Nu ko, 2 filmas vienā dienā, neatteicos, protams. Filma bija laba. Ar ļoti dziļu saturu par draudzības patieso būtību. Manuprāt, tā īsti nav bērnu filma, piemēram, mans 7 gadus vecais bērns nesaprata visas tās gudrās atziņas. Bet visā visumā piektdiena bija ļoti laba. Pēc filmām uz pāris minūtēm atvilku elpu, sazvanījos ar Sāru un devāmies uz karaokes bāru, kurā, jā, arī es dziedāju. Robijs mani pierunāja. Un dziedājām manu mīļāko Coldplay dziesmu "Yellow". Ak, tik skaisti. Pēc tam visa publika kliedza, lai atkārtojam, jo teica, ka mēs te vienīgie mākam dziedāt :) ak, paldies par komplimentiem :):):)

Šodien pirmo reizi pa īstam biju katoļu baznīcas dievkalpojumā. Sapratu, ka laikam esmu pārāk liela neticētāja. Man tas viss likās tik mistiski un nereāli. Bet nu labi, neturpināšu savas domas par reliģiju, jo man par to saprašana maza. Vienvārdsakot, sapratu, labi, zināju, bet pārliecinājos, ka tas nav priekš manis. Bet nu gribēju paklausīties kā Stīvens dzied. Smuki, protams :)

Rīt laikam ar meitenēm pēc semināra došos uz "Helloween USA" veikalu un iegādāšos savu Helovīna kostīmu. Jo ir ieplānotas divas ballītes, vismaz. Vajag pienācīgi izskatīties :) HA! Gan jau pēc tam bildes arī būs :)

Tas īsumā par mani viss. Iet man šeit lieliski. Nespēju noticēt, ka tuvojas mans trešais mēnesis. Ilgas pēc mājām periods jau ir izslimots, tāpēc tagad tik uz priekšu! Aidā! :)

Sveicieni un apskāvieni,
Heidi

10/14/2009

Moment.

Sometimes hearing other heartbeats is the most important at that exact moment. No wonder why wise people has said that the most important is this exact moment, because it exist now.

Egoisms?!

Kaut kā egoistiski sanāk. Ja kāds cilvēks maina savas domas ik pa pāris minūtēm, tas mūs tracina un liek domāt par cilvēku sliktāk. Vai ne? Tomēr, ja šīs domas pēc trīs minūtēm mainās par labu mums un mūsu vēlmēm, tad mēs priecājamies un nevērtējam šo cilvēku sliktāk. Gluži otrādāk, mēs viņu uzceļam pa mazam pakāpienam augstāk.
Vai tad nesanāk, ka mēs esam baigie egoisti?

10/12/2009

Flu vs. me

Tātad, joprojām laukā ir patīkams rudens, tomēr rudens ir un paliek rudens - tas nāk ar sekām. Un sekas ir tādas, ka visi manā mājā ir saķēruši iesnas un/vai klepu. Šodien visu dienu esmu mājās, jo Maya ir saķērusi gripu ar diezgan augstu temperatūru. Es šobrīd esmu vienīgā, kas vēl turas pie veselības. Tad nu es tā domāju, cik ilgs laiks paies kamēr arī pie manām durvīm klauvēs gripa?! Es, protams, kā jau īstam latvietim pienākas - ķiploki, karsta tēja, vilnas zeķes. Ceru, ka šie senlatviešu ieroči mani noturēs pie veselības. ļoti negribas slimot.
Savādāk visā visumā man klājas labi. Pa darba dienām mācos un strādāju, pa nedēļas nogalēm atpūšos, izklaidējos. Kā īstam jaunietim pienākas :)
Smieklīgi, vakar zvanīju Montai, kura ir bez balss un kuru bija ļoti grūti saklausīt, bet kā jau labiem draugiem pienākas, spējām komunicēt arī knapi dzirdot un saprotot viena otru :)
Vispār mani te pārņēmušas tādas pārdomas par draugiem un draudzību kā tādu... laikam tā jau ir, ka attālums parāda īstos draugus un tos, kas tikai tēlo, ka ir draugi. Tā nu es laika gaitā esmu sapratusi par pāris cilvēkiem, par kuriem man bija šaubas. Bet es neskumstu. Nemaz. Jo šeit ir lieliski cilvēki un es šeit neesmu viena :)

P.S. Sveicieni no mazliet siltākās Amerikas ;)

10/08/2009

Kad daudz ir par daudz?

Tātad, man radās pārdomas, cik tālu sniedzas mūsu labestība pret apkārtējiem? Kur ir tā robeža, kad kāds pārprot Tavu labestību kā soli pretim simpātijām vai kam vairāk?!
Joprojām neesmu sapratusi šo robežu. Kāds varētu mani apgaismot? :)